SEB Bankas galvenais ekonomists Andris Vilks uzskata, ka turpmāk šāda tendence kļūs vēl izteiktāka: tā kā liela daļa kredītā pirkto preču bija impulsa pirkumi, no tiem atšķirībā no mašīnas vai dzīvokļa nebūs tik ļoti žēl šķirties.
Kavē, bet maksā
"Cilvēku prioritāte patlaban ir maksājumi bankām un ikdienas tēriņi," patērētāju finanšu disciplīnu raksturo A.Vilks. To, ka, par spīti sarežģītajai ekonomiskai situācijai, "slikto" kredītu īpatsvars banku sektorā saglabājas pieņemamā līmenī, apliecina banku dati. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotās statistikas, šā gada pirmajā ceturksnī ieņēmumu nenesošo kredītu īpatsvars veidoja 0,5% no visiem izsniegtajiem aizdevumiem. Pagājušā gada beigās šis rādītājs bija 0,4%. Arī kavēto maksājumu skaits pakāpeniski pieaug, taču starp mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem lielāko daļu veido nelieli kavējumi līdz 30 dienām.
Nedaudz sliktāka aina ir ar uzņēmumiem piešķirtiem aizdevumiem. Ja pagājušā gada pēdējā ceturksnī kredīti bez kavējumiem šajā segmentā veidoja 95,2%, tad šogad pirmajā ceturksnī - jau tikai 90,6%. Nozaru griezumā lielākie kavētāji ir būvniecība, transporta un sakaru pakalpojumu sniedzēji, kā arī veselības aprūpe.
"Jā, peļņu nenesošo kredītu skaits pēdējos mēnešos ir audzis. Taču statistikas dati liecina arī par to, ka kopumā tā cilvēku daļa, kuriem ir kredīti, ir spējīga atmaksāt savu aizdevumu," uzsver FKTK sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Upleja. Pēc viņas vārdiem, turpmāk peļņu nenesošo kredītu skaits varētu augt līdz 1-2% no kredītportfeļa, taču Latvijas finanšu iestādes tam esot gatavas, par ko liecina gan kapitāla pietiekamība, gan likviditātes rādītāji, norāda I.?Upleja.
Reģistrs pieprasīts
Taču šie dati ir tikai aisberga redzamā daļa - zem ūdens paliek nebanku izsniegtie patēriņa kredīti, komunālie rēķini un citu veidu regulārie maksājumi. Kā stāsta M.Baidekalns, parādu apjomu šajā segmentā neviena iestāde neapkopo; katra parādu piedziņas firma apkopo datus tikai par saviem klientiem. Creditreform, kurš, pēc M.?Baidekalna vārdiem, aizņem apmēram 50% no tirgus, savā kredītvēstures reģistrā ir iekļāvis datus par apmēram 300 tūkst. personu. "Nemaksātājs nenonāk reģistrā uzreiz, bet gan pēc tam, kad pirmie mēģinājumi vienoties ar viņu par parādu dzēšanu izrādās neveiksmīgi," stāsta Creditreform pārstāvis. Kompānijas datubāzi lieto ap 40 uzņēmumu - bankas, kā arī citi kreditētāji. Tiesa, bankas parasti ar parādniekiem, kuriem kredīts izsniegts pret ķīlu, cenšas tikt galā pašas. Pēdējā laikā interese par šo reģistru esot augusi, jo aizdevēji savus klientus vēloties pārbaudīt arvien rūpīgāk.
Kā atzīst M.Baidekalns, pēdējos mēnešos Latvijas iedzīvotāju finanšu disciplīna ir pasliktinājusies, taču "taurēt par krīzi", kā to darot daži citi tirgus dalībnieki, būtu nepareizi, jo katram uzņēmumam ir pieejami dati tikai par sevi. Creditreform fizisko personu parādu lietu skaits šā gada četros mēnešos, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, ir audzis par 44%. Savukārt starp uzņēmumiem parādnieku ir kļuvis par 56% vairāk, vislielākās problēmas radušās kokapstrādes un mežistrādes nozarei, būvniecībai, pārtikas rūpniecībai, kā arī poligrāfijai, uzsver M.Baidekalns. Esot nedaudz pieaudzis arī vidējais parāda apmērs - patlaban tas ir ap 300 latu, kas ir par apmēram 10% vairāk nekā pirms dažiem mēnešiem.
Nopietnu seku nebūs
Arī citi nozares pārstāvji pēdējos mēnešos ir piedzīvojuši lietu skaitu pieaugumu, vēstī LETA. Tā, pēc uzņēmuma Balt Risk valdes locekles Ņinas Kiprijanovas stāstītā, pieaug to cilvēku skaits, kuri ir parādā vairākiem uzņēmumiem. Arvien aktīvāk par inkaso pakalpojumiem interesējas uzņēmumi, kuriem lielu daļu klientu veido fiziskas personas. Tie ir mobilo sakaru tīklu un kabeļtelevīzijas operatori, interneta pakalpojumu sniedzēji, namu pārvaldes, apsardzes firmas, autostāvvietu īpašnieki u.c.
Pēc Creditreform novērojumiem, visgrūtāk ir piedzīt tos parādus, kas izveidojas par komunāliem maksājumiem, aug arī nenomaksāto patēriņa kredītu skaits. "Cilvēkiem ir jāsaprot, ka ātrā nauda arī maksā dārgāk," norāda M.Baidekalns. Viņaprāt, banku sektorā situācija ar klientu finanšu disciplīnu ir labāka, jo komercbankas rūpīgāk izvērtē risku. Ja tas ir pārāk liels, banka kredītu neizsniedz, un šaubīgs klients meklē vieglākus veidus, kā aizņemties, tādēļ nebanku sektorā parādnieku skaits ir lielāks.
SEB Bankas galvenais ekonomists A.Vilks norāda, ka parādu apjoma pieaugums ir likumsakarīgs, jo cilvēki preces kredītā bija pirkuši nepārdomāti un impulsīvi, tādēļ nenomaksāto patēriņa aizdevumu apjoms pieaugs. Viņaprāt, par to nāksies maksāt pašiem kredītu izsniedzējiem, samazinot savu peļņas daļu, "Diez vai tas radīs nopietnas sekas sabiedrībā," secina eksperts.