Premjers pēc tikšanās žurnālistus informēja, ka, gatavojot nākamā gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžetu turpmākajiem gadiem, vērā tiks ņemts šis princips, nodrošinot, ka pašvaldību budžeti nepieaugs lēnāk kā valsts pamatbudžets pamatfunkcijām.
"Ir saprotamas pašvaldību bažas, kas ir kontekstā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos, un uzstādījums ir nodrošināt arī pašvaldību budžeta pieaugumu līdzvērtīgu valsts pamatbudžeta valsts pamatfunkciju izdevumu pieaugumam," skaidroja valdības vadītājs.
Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks atzina, ka viņu apmierina premjerministra solījums, jo pašvaldībām ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ir ļoti būtiski un nav pieļaujams, ka pašvaldībām samazinās ienākumi, tādējādi nespējot finansēt prioritāras lietas sociālajā un attīstības jomā.
"Mēs nevaram prasīt, lai pašvaldību budžets pieaugtu straujāk nekā valsts budžets. Tas jau ir balanss - ja valsts budžets pieaug līdzvērtīgi kā pašvaldību budžets, tas būtu princips, kam mēs varētu piekrist," sacīja Sesks. Viņš uzsvēra, ka pašvaldības nevar piekrist tam, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanās dēļ pašvaldībām samazinās iespējas finansēt izglītības, sociālos un komunālos projektus, kas iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi.
Vēl gan notikšot sarunas par to, kādi būs mehānismi finansējuma sadalei, kad notiks nākamā gada budžeta sagatavošana.
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (SC) atzina, ka gadījumā, ja pašvaldībām nekompensēs līdzekļus, ko tās zaudēs saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu, pašvaldībām būs grūti un pat varēs runāt par nopietnu krīzi tajās. "Mēs nevaram iztikt ar to naudu, kas patlaban ir paredzēta budžetā," noteica Bartaševičs.
Savukārt Valmieras mērs Inesis Boķis (Valmierai un Vidzemei) uzsvēra, ka gadījumā, ja kāds nodoklis iedzīvotāju labā tiek paņemts nost, kompensācijai par to pašvaldībām ir jābūt adekvātai un ir jānodrošina pašvaldību budžeta pieaugums tādās robežās, kāds ir valsts pamatbudžeta pieaugums.
Tikšanās laikā LLPA biedri pauduši neizpratni par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, informēja LLPA pārstāve Dagnija Dižbite. LLPA bažījas par pašreizējo situāciju, kad jautājuma risināšana ir apstājusies un neesot cerību, ka līdz nākamajam gadam jaunais likumprojekts tiks izstrādāts. Pēc LLPA domām, jaunā likumprojekta izstrādi vajadzētu uzņemties Finanšu ministrijai, kas pēc būtības un funkcijām atbilst šī jautājuma risināšanai. Tāpat lielās pilsētas uzskata, ka tieši Finanšu ministrija šo dokumentu varētu izstrādāt pietiekami īsā laika posmā.
Arī Latvijas Pašvaldību savienība uzstāj, ka, īstenojot pašvaldību pašu ieņēmumu sasaisti ar valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, tiktu ievērota proporcionalitāte nodokļu ieņēmumu sadalē. Tas nozīmētu - jo lielāki nodokļu ieņēmumi valstī kopumā, jo lielāks pašvaldībām pieejamais līdzekļu apjoms. Savukārt, ja valstī nodokļu ieņēmumi sarūk, proporcionāli samazinātos arī pašvaldībām pieejamais līdzekļu apjoms.
(ziņa papildināta ar 9.rindkopu)