papildināta - Aicina ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi Vēveri par rupju nolaidību

Ja, iistenojot paareju no KPK uz KPL, KPL piemeerotu visaam lietaam, kas uzsaaktas saskanaa ar KPK, tad loti daudzas procesuaalaas darbiibas, ka tiesiski veiktas lietaas, zaudeetu speeku, raisot tiesisku pamatu shaubaam par uzsaakto procesu legitimitaati, kas radiitu jucekli, paarejot no KPK piemeeroshanas lietaam uz KPL piemeerosanu lietaam. LAI NOVEERSTU NORMU DAZHAADU INTERPRETAACIJU UN, LAI NODROSHINAATU NORMU VIENAADU INTERPRETAACIJU VISAAS LIETAAS, Augstaakaas Tiesas Pleenums apspriez normu interpretaacijas jautaajumus. Augstākās Tiesas plēnums NAV radījis jaunu tiesību normu. Augstākās Tiesas plēnums NAV aizstājis likumdevēju, bet saskanaa ar likumu ir apspriedis KPL 52.panta 4.daļaa noteiktaas normas interpretācijas jautājumu, LAI NOVEERSTU SHIIS NORMAS DAZHAADU INTERPRETAACIJU UN, LAI NODROSHINAATU SHIIS NORMAS INTERPRETAACIJU VIENAADI VISAAS KRIMINAALLIETAAS, KAS UZSAAKTAS SASKANAA AR KPK, NEVIS KPL. Uzsveru, KRIMINAALLIETAAS, KAS UZSAAKTAS SASKANAA AR KPK, NEVIS KPL. AT Senāts ir apspriedis noraadiitaas KPL normas interpretācijas jautājumu KRIMINAALPROCESU DALIIBNIEKU EERTIIBAI UN TAISNIIGUMA NODROSHINAASHANAI KRIMINAALPROCESOS, kas uzsaakti saskanaa ar KPK. Ja AT plēnuma leemuma nebuutu, tad katrs tiesnesis jebkuraa atbilstoshi KPK uzsaaktaa lietaa jebkuraa tiesaa sho KPL normu vareetu interpreteet peec saviem ieskatiem, un tad, protams TIESAAS buutu veel lielaaks juceklis lietaas, kas uzsaaktas atbilstosi KPK. Vienlaikus shajaa gadiijumaa ieveerojams, ka KL 5.panta princips par labveeliigumu personai ir piemeerojams visai Latvijas tautai, kaa valsts pamatelementam, kuras aizsardziibai valsts vaardaa apsuudziibu uztur prokurors, lai tauta sanemtu atliidziibu par nodoklos nomaksaataas naudas zaudeeshanu, kuru radiijusi apsuudzeeto riiciiba. AT Senāts sniedzis skaidrojumu par Kriminālprocesa likuma(KPL) 52.panta 4.daļu, kurā noteikts, ka lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kurš ir piedalījies šajā(!)kriminālprocesā jebkādā statusā. AT Senāts ir KRIMINAALPROCESU DALIIBNIEKU EERTIIBAI UN TAISNIIGUMA NODROSHINAASHANAI KRIMINAALPROCESOS izskaidrojis, ka ar vārdu "šajā" jāsaprot kriminālprocesi, kuri tiek skatīti pēc KPL nevis KPK normām. Ja šo tēzi tulkotu citādi, tas būtu bijis šķērslis pārejai uz jauno KPL, norādīja Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs. Tāds ir bijis arī Kriminālprocesa likuma izstrādes autoru(!!!) viedoklis, un Senātam, dodot skaidrojumu šai KPL normai, nebija šaubu vai viedokļu atšķirības. Senāta nolēmumi un skaidrojumi veido tiesu praksi un tie būtu jāņem vērā visām tiesām.

zvirbulēn, Jūsu zināšanai: Shajaa gadiijumaa Latvijas tiesību normas NAV kolīzijā ar starptautiskajām tiesību normām, un Augstākās Tiesas plēnums NAV radījis jaunu tiesību normu. Augstākās Tiesas plēnums NAV aizstājis likumdevēju, bet saskanaa ar likumu ir apspriedis KPL 52.panta 4.daļaa noteiktaas normas interpretācijas jautājumu, LAI NOVEERSTU SHIIS NORMAS DAZHAADU INTERPRETAACIJU UN, LAI NODROSHINAATU SHIIS NORMAS INTERPRETAACIJU VIENAADI VISAAS KRIMINAALLIETAAS, KAS UZSAAKTAS SASKANAA AR KPK, NEVIS KPL. AT Senāts ir apspriedis noraadiitaas KPL normas interpretācijas jautājumu KRIMINAALPROCESU DALIIBNIEKU EERTIIBAI UN TAISNIIGUMA NODROSHINAASHANAI KRIMINAALPROCESOS. Ja AT plēnuma leemuma nebuutu, tad katrs tiesnesis jebkuraa lietaa jebkuraa tiesaa sho KPL normu vareetu interpreteet peec saviem ieskatiem, un tad, protams TIESAAS buutu veel lielaaks juceklis. Vienlaikus shajaa gadiijumaa ieveerojams, ka KL 5.panta princips par labveeliigumu personai ir piemeerojams visai Latvijas tautai, kaa valsts pamatelementam, kuras aizsardziibai valsts vaardaa apsuudziibu uztur prokurors, lai tauta sanemtu atliidziibu par nodoklos nomaksaataas naudas zaudeeshanu, kuru radiijusi apsuudzeeto riiciiba. AT Senāts sniedzis skaidrojumu par Kriminālprocesa likuma (KPL) 52.panta 4.daļu, kurā noteikts, ka lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kurš ir piedalījies šajā (!)kriminālprocesā jebkādā statusā. AT Senāts ir KRIMINAALPROCESU DALIIBNIEKU EERTIIBAI UN TAISNIIGUMA NODROSHINAASHANAI KRIMINAALPROCESOS izskaidrojis, ka ar vārdu "šajā" jāsaprot kriminālprocesi, kuri tiek skatīti pēc KPL nevis KPK normām. Ja šo tēzi tulkotu citādi, tas būtu bijis šķērslis pārejai uz jauno KPL, norādīja Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs. Tāds ir bijis arī Kriminālprocesa likuma izstrādes autoru (!!!) viedoklis, un Senātam, dodot skaidrojumu šai KPL normai, nebija šaubu vai viedokļu atšķirības. Senāta nolēmumi un skaidrojumi veido tiesu praksi un tie būtu jāņem vērā visām tiesām.

vairs jau nē :D

Es arī māku uzskrūvēt komentāru vērtējumus, Andža un citi zvirbulēnveidīgi.

citiem virinātājiem - lielaakaa daļa komentaaru naak no digitalizeetaaju aizstaavjiem , tas arii saprotams un tam taa jaabuut , kaa nekaa 20 apsuudzeeto uz soliņa , buutu veel 21 buutu veel vairaak, te juutama šefpavaara roka , viss smalki izkombineets , arhiivs tikai taad iemesls , šiem večiem nekas nepaies secen , viss pieziimeets un apzinaati iets taisni šis ceļš , laušanaas gar arhiivu, tad piekļuušana , peec tam paraadaas trumpis kas kauj tiesnesi , ruupiigs bet aciimredzams ķeeķa šeftmaņu darbs, neiztikt taču bez taa Kempmaijera (kampeeja) lietā...

Paņem to departamenta lēmumu un uzspraud uz nagliņas, jā mazā būdiņā :)))

Viss pareizi, malacis, atradi par AT plēnuma lēmumiem. Vien žēl, ka šis ir AT Senāta Krimināllietu departamenta lēmums, kas ir kaut kas cits.

Tiesnese pieņēma noraidījumu acīmredzot tāpēc, ka viņa labāk par prokuroriem zin likumus un paredz sekas. Un ļoti pareizi viņa darīja, ka sevi atstādinājā, jo iesēdināt nevainīgus cilvēkus viņai laikam neatļāva sirdsapziņa, bet noturētiesw pretim prokuratūras presingam, laikam nebija spēka. Visu cieņu šai tiesnesei, ka netiesāja šo absurdo lietu!

Sklatos uz to latviešu rindu, kas it kā jānotiesā un domāju: varbūt tad visus latviešus ieliksim aiz restēm, par neatkar;ības ideju , par kapitālisma atjaunošanu un par to, ka neprata uzreiz to kapitālismu tā profesionāli un juridiski 100% pareizi atjaunot. Cik kļūdu bija. BET ŠĪ IR JAUNĀ LAIKA VISĻAUNĀKĀ KĻŪDA!!!

Nē, nē, kamēr būs Maizītis, tikmēr gaidīt kādu saprāta dzirksti no šiem prokuroriem ir velti:( P.S. Zvejniek, Jūsu zināšanai: Rīgas apgabaltiesas tiesnesēm ir labi zināms, ka gadījumos, ja Latvijas tiesību normas izrādās kolīzijā ar starptautiskajām normām, tad tiesai ir jāvadās pēc starptautiskajām tiesību normām. Pašlaik runa nav par šīs normas absurdumu, bet gan par to, ka Augstākās Tiesas plēnums tika radījis jaunu tiesību normu, ar to papildinot Krimināllikuma 56.pantu. Pieminētā AT plēnuma jaunā tiesību norma, kura piemin godātais AT Senators, mūsuprāt, zaudējusi spēku, jo: - Satversmes tiesa savā spriedumā lietā 2002-06-01 atzina, ka Augstākās Tiesas plēnumam nav tiesību aizstāt likumdevēju; - Saeima 31.10.2002. grozīja likuma „Par tiesu varu” 49.panta 2.daļu, nosakot, ka AT „plēnums apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus”. - pēc KL 5.p. principa , personai ir piemērojams labvēlīgākais likumu tulkojums.

Nu cik es atceros mūsu valsts pamatlikumu, tad katram pilsonim ir tiesības uz taisnīgu tiesu. Patreiz es neredzu nekādu , ne mazāko iespēju, ka taisnīga tiesa ir iespējama šīs krimināllietas gadījumā.... Prokuratūra ietekmē un komandē tiesu, rosina krimināllietas pret visiem, kuri nav domājuši , kā prokurors. AT komentē apgabaltiesas lēmumus , tādējādi atklāti uz tām izdarot spiedienu. Prokuratūra atļaujas nekorekti " uzbraukt" advokātiem...... Vai šādos apstyākļos vispār ir iespējama šīs lietas objektīva izvērtēšana? Baidos, ka nē.

Jūtu, ka esat nelabojams pozitīvists. Par ko balsojāt vēlēšanās?

Kāda gan atšķirība, kurš kuru lomu tēlo šai plānprātiņu šovā "Latvija"?

Neiet vairs cauri advokātiem pasēdēšana ar tiesnešiem pie tējas, šī 90 - desmito gadu iekoptā svēra, kad varēja diktēt spriedumus. Kad notiek godīga sacensība tiesu zālē redzams, ka viena daļa no tā sauktajiem spīdekļiem ir tukšu salmu malēji.

zinu, zinu... strādāt par latvieti PR aģentūrā ir pats sliktākais, kas var būt. pat sliktāk, kā tīrīt podus pēc korporatīvo klientu ballītes. bet viss viss sliktākais, ka tie, kas strādā par latviešiem ir tik aprobežoti, ka viņi pat nesaprot ka strādā sliktā darbavietā. viņi domā - mēs esam latvieši, mēs esam valsts, mēs esam stipri, mēs esam vareni... smieklīgi.