Notā norādīts, ka šādi paziņojumi neatbilst starptautiskajai praksei, negatīvi ietekmē tūrisma plūsmu starp abām valstīm, kā arī nodara kaitējumu Latvijas tēlam ārvalstīs. Igaunijas tūristi veido nozīmīgu Latvijas tūrisma industrijas objektu apmeklētāju daļu un Ārlietu ministrija jau ir saņēmusi informāciju no uzņēmējiem par tūristu plūsmas samazinājumu un zaudējumiem kopš šo paziņojumu publicēšanas.
Ieteikumi atturēties no kādas valsts apmeklējuma starptautiskajā praksē parasti saistīti ar bīstamu infekcijas slimību izplatību. Citu infekcijas slimību gadījumos sabiedrības veselības institūcijas sniedz ieteikumus par profilakses pasākumiem. Šajā gadījumā: ievērot personīgo higiēnu, regulāri mazgājot rokas, regulāri mazgāt augļus un dārzeņus, dzert drošu ūdeni un vakcinēties.
Latvija norāda, ka Pasaules Veselības organizācija nekad nav izsludinājusi ieteikumus atteikties no braucieniem uz citām valstīm A hepatīta izplatības dēļ, it sevišķi ņemot vērā, ka A hepatīts ir plaši izplatīta infekcija vairākās valstīs, uz kurieni bieži dodas tūristi no ES valstīm. Eiropas Slimību kontroles centrs savā riska novērtējumā attiecībā uz A hepatīta uzliesmojumu Latvijā neietver ieteikumus atturēties no tūrisma braucieniem, bet gan uzsvēris profilakses pasākumu ievērošanas nepieciešamību.
Ārlietu ministrija turpina pievērst pastiprinātu uzmanību Latvijas ekonomisko interešu aizstāvībai ārvalstīs un negodīgas konkurences novēršanai, kā arī aicina Latvijas uzņēmējus uz sadarbību šajā jomā.
Arī Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA), reaģējot uz Igaunijā, kā arī Norvēģijā izplatītu "negatīvi tendētu, apšaubāmu un sliktu slavu nesošu" informāciju par Latviju, savā paziņojumā secina: krīzes ietekmē tiek veiktas provokatīvas darbības. "Secinājums ir viens - vai patiešām ir uzsākts informācijas karš tūrisma nozarē? Rodas iespaids, ka katra valsts ar jebkuriem līdzekļiem grib noturēt savus ceļotājus savā valstī un neļautu tiem ceļot uz blakus esošajām valstīm," teikts TAVA paziņojumā.
"Ņemot vērā faktu, ka globālā ekonomiskā krīze ir skārusi daudzu valstu ekonomiskās nozares, viena no nozarēm, kas tiešā veidā izjūt krīzes negatīvās tendences ir tūrisms. Pēdējie pasaules pētījumi norāda, ka cilvēki nav gatavi attiekties no ceļošanas, bet viens no galvenajiem un noteicošajiem faktoriem ceļojuma galamērķa izvēlē ir cena. No tā izriet tas, ka ģeogrāfiski tuvi ceļojuma galamērķi kļūst arvien pievilcīgāki, jo, uz tiem dodoties, nav jātērē daudz naudas. Bet kā ļoti izdevīga alternatīva ceļošanai uz kaimiņvalstīm ir vietējais tūrisms, ko daudzas valstis ir ļoti aktīvi sākušas popularizēt, tādā veidā atbalstot vietējos tūrisma pakalpojuma sniedzējus. Tāds arī būtu izskaidrojums tam, ka tiek radītas šādas, uz Latviju negatīvi vērstas situācijas, komentē TAVA direktors Uldis Vītoliņš.
Aģentūra informē, ka 19.februāra Norvēģijas laikrakstā
Dagbladet publicēts stāsts par norvēģu tūristiem, kurus
aplaupīja Rīgas policisti. Saistībā ar to TAVA radušies vairāki
jautājumi, piemēram, kāpēc raksts parādās 19.februārī, ja
aplaupīšana notikusi pērnā gada 18.novembrī. Tāpat Latvijas
policija nav saņēmusi informāciju vai iesniegumu par šo situāciju.
TAVA piedāvā aktivitātes, lai vērstu situāciju uz labo pusi un neļautu šāda veida notikumiem aizēnot Latvijas tēlu, kā arī nezaudēt konkurētspēju starp kaimiņvalstīm, proti, sadarbībā ar tūrisma nozares dalībniekiem vienoties par kopīgām aktivitātēm, lai šādi negatīvi notikumi būtu mazāk, aktivizēt mārketinga darbības Norvēģijas un Igaunijas tirgos, kā arī uzaicināt Norvēģijas un Igaunijas žurnālistus apmeklēt Rīgu, iepazīstinot viņus ar naktsdzīvi un drošību Rīgā.
(pievienots TAVA komentārs pēdējās četrās rindkopās)