Valsts nezin, kas tai pieder
"Atverot budžetu pārskatu, jūs tur neredzat visu, kas valstij pieder," secinājusi Valsts kontroliere Ingūna Sudraba. Nekustamo īpašumu uzskaitē un uzrādīšanā ministriju un centrālo valsts iestāžu finanšu pārskatos atklātas kļūdas 490,4 miljonu latu apmērā. Arī atsevišķas pašvaldības nav uzrādījušas zemes, mežaudzes, dzīvojamās ēkas vai uzrādījuši tās nepareizi.
"Tas nozīmē, ka valstij ir īpašums par kuru nodokļu maksātāji neko nezina. Mēs nezinām kā viņš tiek lietots, mēs nevaram uzdot jautājumus par to, cik efektīvi šis īpašums tiek lietos, kādi ienākumi par šo īpašumu tiek gūti," uzsver I.Sudraba. Viņasprāt, minētās nepilnības paver iespēju, nelikumīgai īpašumu atsavināšanai, kas ir kādu atsevišķu indivīdu interesēs.
Tā, piemēram, Ekonomikas ministrijā (EM) gada pārskatā uzrādīti nekustamie īpašumi 35,4 miljonu latu apmērā, taču Valsts zemes dienesta sniegtā informācija liecina, ka patiesā EM piederošo zemju vērtība ir 411,3 miljoni. Satiksmes ministrijas (SM) paskatā nav uzrādīti 3 365 zemesgrāmatā nereģistrēti zemes gabali ar vērtību 7,3 miljoni latu un 420 ēkas un būves ar kadastrālo vērtību 41,2 miljoni latu. Līdzīgas problēmas konstatētas arī Izglītības un zinātnes, Labklājības, Veselības un Vides ministrijās.
"Mēs jau šeit runājam tikai par kadastrālajām vērtībām, mēs nerunājam par tirgus vērtībām," atzīmē I.Sudraba, norādot, ka šie nekustamie īpašumi ir rezerves, no kurām pareizi saimniekojot, būtu iespējams gūt ienākumus budžetā. "Valsts patiesībā ir bagātāka nekā uzrāda tās pārskati," atzīmē I.Sudraba.
30% no atalgojuma fonda - prēmijās
Liela uzmanība no VK puses revīzijā veltīta administratīvo resursu izlietojumam un atkārtoti atklātas nepilnības atalgojuma izmaksās. Ministrijās un centrālajās valsts iestādēs atalgojuma fonda ietaupītie līdzekļi veido pat līdz 14% un prēmijās kopumā tiek izmaksāti līdz 29% no plānotā atalgojuma fonda.
Tas liecina par nepilnībām algu fonda plānošanas pamatprincipos, uzskata VK. "Ja no darba samaksas fondiem turpat 30% var izmaksāt prēmijās, tā nav ekonomiska un efektīva rīcība," norāda I.Sudraba. VK ieteikums valsts iestādēm ir likvidēt kārtību, ka visi ietaupītie alga fondu līdzekļi tiek izmaksāti prēmijās.
Revīzija atklāj, ka 11 ministriju padotībā esošajās iestādēs un trijās centrālajās valsts iestādēs nav skaidri noteikta piemaksu, prēmiju un pabalstu piešķiršanas kārtība. Prēmijas tiek izmaksātas līdz pat 14 reizēm gadā, kā arī vairākos gadījumos mēnešalga veido mazāko daļu no personas kopējā atalgojuma.
Īpašu rīkojumu vairs nevajagot
Premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) preses sekretārs Edgars Vaikulis stāsta, ka nākamgad lielu prēmiju izmaksa vairs nebūs iespējama. Tas tādēļ, ka jau šī gada budžeta grozījumos valsts pārvaldes iestādēs tika likvidētas vakantās štata vietas, kurām piešķirtā atalgojuma nauda bija galvenais prēmiju un piemaksu gūšanas avots.
"Ar to naudu bija iespējams prēmēt. Šobrīd šādas
iespējas lielākoties vairs nav, tādēļ speciāls administratīvs lēmums
vairs nav jāpieņem," norāda E.Vaikulis. Iestādes vadītājam tagad pašam
būs jāatrod līdzekļi, no kuriem prēmēt tos darbiniekus, kas veic
papildus darbu.
Revīzija arī atklāj, ka vairākās valsts pārvaldes iestādēs vadības līgumu uzdevumi ir līdzīgi darbinieku amatu aprakstos minētajiem pienākumiem, taču to summu apmēri sasniedz līdz pat 125% no mēnešalgas. "Līdz ar to var secināt, ka vadības līgumi tiek izmantoti tikai kā līdzeklis darba samaksas palielināšanai," teikts VK atzinumā.
Kā Dienai iepriekš norādīja Valsts kancelejas direktores vietniece Baiba Pētersone, vadības līgumi no 2010.gada jūlija vairs nebūs spēkā, bet līdz tam laikam tiks iegrožots to iespējamais apjoms: 2009.gadā tie nevarēs pārsniegt 50% no mēnešalgas, savukārt 2010.gada pirmajā pusē - 40% no mēnešalgas.
Reprezentācijas izdevumos - līgo svētki un mātes diena
Runājot par administratīvo resursu izlietojumu, I.Sudraba vēl min, ka atsevišķās iestādēs netiek sekots līdzi, vai degvielas patēriņš dienesta vajadzībām ir normas robežās un vai pareizi tiek aizpildītas ceļazīmes. Valsts iestādēm ir arī atšķirīga sapratne par to, kas ir reprezentācijas pasākumi, jo dažviet pie tiem tiek pieskaitīta arī līgo svētku un mātes dienas svinēšana. Šajās iestādēs pastāv budžeta līdzekļu nepamatotas izlietošanas risks, norāda VK.
Pēc revīzijas VK izstrādājusi 33 ieteikumus, kurus FM apņēmusies ieviest laikā līdz 2009.gada 1.novembrim.
(papildināts ar 9. un 10. rindkopu)