J.Maršāns norādīja, ka, pamatojoties uz atalgojuma samazinājumu no 1.maija, ko nosaka grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, viņš pieņēmis lēmumu atstāt valdes priekšsēdētāja amatu. SM kā LGS kapitāla daļu turētāja jau ir saņēmusi J.Maršāna atlūgumu. Lēmumu par J.Maršāna atbrīvošanu no amata jāpieņem LGS padomei. Nākamnedēļ, 30.aprīlī, ir sasaukta arī LGS akcionāru sapulce, lai lemtu par izmaiņām uzņēmuma padomē.
J.Maršāns telefonsarunā Dienai apliecināja, ka viņam līdzīgi kā Latvijas pasta vadītājam atalgojums mēnesī saruks par 60%, kas viņam nav pieņemams. Rēķinu, ka mana alga turpmāk būtu Ls 2300 – 2400 tūkstoši mēnesī, viņš sacīja.
Pētot J.Maršāna 2008.gada ienākumu deklarāciju, saskaņā ar Dienas aprēķiniem, pērn valsts darbā - SM un tās paspārnē esošajos uzņēmumos, viņš nopelnījis ap Ls 90 800. LGS valdē viņš pērn saņēmis Ls 27 118, tas ir Ls 4500 mēnesī pirms nodokļu samaksas.
Pēc J.Maršāna teiktā varēja secināt, ka pagaidām vēl nav zināms, kurš viņš strādās pēc amata atstāšanas LGS. Nav tā, ka bēgu no sliktāk apmaksāta darba uz labāku, viņš sacīja. Uz jautājumu par turpmāko karjeru J.Maršāns atbildēja: “Es, iespējams, ar Lauri Dripi iešu makšķerēt vai klosterī, ir divas iespējas.”
J.Maršāns uzskata, ka valdības īstenotā politika, samazinot algas lielo uzņēmumu vadītājiem, nav pareiza.
“Valstī sākusies proletariāta diktatūra, kuras sauklis ir sitiet buržujus. Valdība ir uzķērusies uz populisma pavadas, ko tur vairāk teikt. Skaidrs, ka būs kaut kādi Jaunā laika timurieši, kas būs gatavi strādāt par 500 latiem mēnesī. Visiem jau liekas, ka šajā amatā nav vajadzīga ne pieredze, ne zināšanas. Skaidrs, ka cilvēki atradīsies, bet redzēsim, kādi tam būs rezultāti.”