Bankas savukārt pauž bažas, ka šis premjera ierosinājums mazinās kredītņēmēju motivāciju maksāt kredītus, jo viņi rēķināsies ar valsts garantētu risinājumu. Komentējot ideju, bankas arī norāda, ka jau cenšas risināt grūtībās nonākušo kredītņēmēju problēmu, un pauž bažas par šāda priekšlikuma iespējamo ietekmi uz jaunu kredītu izsniegšanu.
Komercbanku asociācijas prezidents
uzsvēra, ka svarīgi ievērot tiesiskumu - ir jāizvērtē, cik tiesiski ir
pēkšņi mainīt spēles noteikumus bankām ar atpakaļejošu datumu.
"Ir jāizvērtē visi šie aspekti, un tad tie jāsamēro ar labumu, ko šādi grozījumu varētu nest un kam," sacīja Tverijons, piebilstot, ka pašlaik tas nav īsti skaidrs.
Jau vēstīts, ka premjers Valdis Dombrovskis (JL) uzdevis steidzami sagatavot grozījumus Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, kas paredzētu, ka kredītņēmēja atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi ir aprobežota ar ķīlas vērtību. Viņš arī rosina noteikt, ka pēc ķīlas realizācijas nav iespējama piedziņas vēršana uz pārējo kredīta ņēmējam piederošo mantu, kā arī nav iespējams pieprasīt galvotājiem veikt maksājumus atlikušās aizdevuma summas apmērā, kas palikusi pēc ķīlas realizācijas.
Grozījumus uzdots izstrādāt, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un pieaugošās kredītņēmēju problēmas, norāda premjera preses sekretāre Līga Krapāne. Viņa piebilda, ka ar šo priekšlikumu paredzēts pasargāt tos, kam rodas kredīta atmaksas grūtības.
Viņa informēja, ka papildus valdības vadītājs lūdzis izvērtēt iespēju paredzēt, ka kredīta ņēmēju un tā ģimenes locekļus nav iespējams izlikt no vienīgā mājokļa, ja nav panākta vienošanās par ģimenes pāreju uz citu dzīvojamo platību, t.sk. bankām būtu pienākums piedāvāt šādu mazāku platību no savā pārziņā esošajām dzīvojamām platībām.
Gatavojot šādus grozījumus, V.Dombrovskis lūdzis apkopot informāciju par kredītņēmēju juridiskajām saistībām pret kredīta devējiem un kredītņēmēju aizsardzības mehānismu Zviedrijā.
Likuma grozījumus uzdots izstrādāt Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam.
L.Krapāne skaidroja, ka priekšlikums attiektos uz tiem, kas kredītus jau paņēmuši, bet par atskaites punktu plānots ņemt piedziņas procesa sākumu, proti, šāds nosacījums attieksies uz gadījumiem, kad varētu sākties piedziņas procesi. Vaicāta, vai priekšlikums ir izvērtēts no juridiskā viedokļa, viņa atzina, ka juristi pie tā vēl strādās.
Pēc viņas sniegtās informācijas, iepriekš valdības konceptuāli atbalstītos pasākumus kredītņēmējiem, kas paredzēja parādu restrukturizāciju ar valsts galvojumu, nolemts tālāk nevirzīt, jo budžetā ir nepieciešams papildfinansējums.
Bijušais Latvijas Hipotēku un zemes bankas prezidents un pie atbalsta pasākumiem strādājušās darba grupas vadītājs Inesis Feiferis, lūgts komentēt šādu ierosinājumu, portālam Diena.lv teica, ka no sociālā taisnīguma viedokļa šāda palīdzība kredītņēmējiem būtu pareiza, taču, viņaprāt, iespējams, nebūs ievērots tiesiskās paļāvības princips. "Neesmu speciālists juridiskajos jautājumos, bet, ja ir noslēgts līgums, ir abu pušu saistības, tās ir jāpilda. Bez šaubām, ja valsts maina likumus, līgums tiek apdraudēts," teica I.Feiferis un pauda bažas, ka bankas varētu protestēt un, iespējams, tiesāties.
"Tas ir uzmanīgi izvērtējams priekšlikums," norādīja bijušais baņķieris, kurš gan uzskata, ka premjers, nākot klajā ar šo ideju, ir domājis par sekām un izvērtējis tās.
Viņš atminējās, ka šāds priekšlikums tika apspriests arī darba grupā, tāpat runāts, ka šāds noteikums ir daudzās citās valstīs, taču tas netika ieviests "sliktajos laikos", bet gan agrāk. Pēc viņa vārdiem, arī toreiz darba grupā radušās bažas par banku reakciju.
(pievienoti SEB un Swedbank komentāri labajā pusē)