gada attiecīgo periodu, iekšzemes kopprodukta (IK) apjoms samazinājies par 3%.Kā secināja premjers, gada griezumā ekonomikā vēl saglabājas neliela lejupslīde, tomēr 2.ceturksnī tā jau vairs bija tikai 3%, salīdzinot ar 6% 1.ceturksnī un vidēji 18% pērn. Nu jau vairākās nozarēs ir redzama stabila izaugsme, bet pārējās kritums ir krietni sarucis, viņš norāda. Provizoriskie dati liecina, ka nu jau otro ceturksni pēc kārtas Latvijas ekonomika uzrāda izaugsmi. Ja 1.ceturksnī tā pieauga par 0.3%, tad 2.ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, par 0,1%. Lai arī šis pieaugums ir neliels, to nevarot nenovērtēt pēc tik dziļas ekonomiskās krīzes. Pēc V.Dombrovska uzskata, provizoriskie IK dati nozīmējot pozitīvākus šī un nākamā gada valsts kopprodukta, nodokļu ieņēmumu, nodarbinātības un citus rādītājus.
Pēc finanšu ministra Einara Repšes domām, IK novērtējuma dati rāda, ka Latvijas tautsaimniecība pakāpeniski atkopjas no ekonomiskās recesijas un "veiktās reformas krīzes pārvarēšanai ir pozitīvi ietekmējušas ekonomisko attīstību valstī, aizvien uzlabojas konkurētspēja un paplašinās eksports". Lai arī sezonāli izlīdzinātā IK pieaugums nav straujš, tas, viņaprāt, iezīmē pozitīvas pārmaiņas tautsaimniecības attīstībā un tāpēc ir pamats cerībām arī uz turpmāku Latvijas ekonomikas stāvokļa pakāpenisku uzlabošanos.
Vērtējot pēdējos ekonomikas datus, viņš secina, ka šogad IK rādītāji būs labāki nekā sākotnēji prognozēts – IK kritums gadā kopumā būs mazāks nekā 3,5% un atgriešanās pie ekonomikas izaugsmes pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni varētu būt vērojama gada otrajā pusē.
(pievienotas pēdējās divas rindkopas)