Pirmkārt, no ECT sprieduma izriet, ka Saeimas vēlēšanu likumā nav skaidri un precīzi atrunātas cilvēku kategorijas, kuras nevar kļūt par deputātu kandidātiem, otrkārt, ECT norāda, ka likums neparedz iespēju pēc kāda laika izvērtēt, vai sadarbības fakta konstatēšana ar VDK joprojām ir aktuāla, lai liegtu kandidēt Saeimas vēlēšanās, norādīja i.Reine. Ja valdība spriedumu nepārsūdzēs, šīs likuma normas obligāti būs jāprecizē.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) jau paziņojis, ka aicinās valdību izmantot iespēju lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai ECT Lielajā palātā. Ministrs uzskata, ka, neraugoties un negatīvo spriedumu, Saeimas vēlēšanu likumā ir jābūt ierobežojumiem kandidēt tām personām, kas ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki.
''Nav pieļaujams, ka augstus valsts amatus ieņem personas, kas savulaik darbojušās pret neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanu,'' uzskata tieslietu ministrs.
Jau ziņojām, ka ECT atzinusi par pamatotu bijušā Saeimas deputāta un iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona prasību pret Latvijas valsti par nepamatotu vēlēšanu tiesību ierobežošanu. Tā noteikusi Latvijas valstij samaksāt 10 tūkstošu eiro kompensāciju J. Ādamsonam par morālo kaitējumu. Laikrakstam Vesti J. Ādamsons paudis vēlmi atsākt politisko karjeru, jau nākamgad kandidējot Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Saskaņas Centra saraksta. Tiesa, spriedums vēl ir pārsūdzams ECT Lielajā palātā, ja lieta skar būtiskus konvencijas vai tās protokolu interpretācijas
jautājumus vai arī tam ir vispārēja nozīme.
Ar sešām balsīm pret vienu ECT atzina, ka ir noticis Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 3.panta pārkāpums. Tiesa konstatēja, ka šī lieta fundamentāli atšķiras no citām lietām pret Latviju, kas saistītas ar aktīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumiem, it īpaši lietu Ždanoka pret Latviju. Savā spriedumā ECT uzskata, ka Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 5.punkts, uz kura pamata iesniedzējam, kā bijušajam VDK virsniekam tika liegts kandidēt Saeimas vēlēšanās, nav pietiekoši skaidri un precīzi definēts, it īpaši, ņemot vērā kādreizējā VDK plašo darbības spektru. Tiesa uzskatīja, ka šī definīcija potenciāli ir ļoti plaši piemērojama, kas var kalpot par pamatu tiesību ierobežojumiem.
Tiesa atzīmēja, ka arī Satversmes tiesa savā 2006.gada 15.jūnija spriedumā ir norādījusi, ka likumdevējam
būtu jāparedz iespēja individualizēt “Saeimas vēlēšanu likuma” 5.panta 5.punktā noteikto ierobežojumu, ņemot vērā katra atsevišķā indivīda nopelnus un sasniegumus Latvijas Republikas labā. Šajā sakarā ECT uzskatīja, ka, ņemot vērā laika posmu, kas pagājis kopš ierobežojumu pieņemšanas, šādas individualizēšanas nozīme ir tikai pieaugusi. Tiesa atzīmēja, ka iesniedzējs, darbojoties atjaunotajā Latvijas Republikā, ieņēma virkni svarīgu amatu – viņš bija Aizsardzības spēku Robežsargu brigādes priekšnieks, vēlāk iekšlietu ministrs, un savas darbības laikā viņš nebija veicis nedemokrātiskas darbības vai paudis nedemokrātiskas idejas, kas viņu raksturotu kā bijušajam padomju režīmam piederīgu personu. Vēl jo vairāk, iesniedzējs par bijušo VDK štata darbinieku tika atzīts tikai 2002.gadā - pēc 10 gadus ilgušas ievērojamas militārās un politiskās karjeras. Attiecīgi, ECT secināja, ka Latvijas iestādes ir pārkāpušas tām atvēlētās rīcības brīvības robežas attiecībā uz iesniedzējam noteiktajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem.
Tiesa, uzskatot, ka iesniedzēja reputācijai tika nodarīts zināms kaitējums, piesprieda viņam kompensāciju par morālo kaitējumu 10 000 EUR apmērā. Pats iesniedzējs lūdza Tiesu atlīdzināt viņam materiālos zaudējumus 115 200 LVL apmērā.
Saskaņā ar Konvencijas 43.pantu trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai Lielajā palātā 17 tiesnešiem. Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu Lielās palātas tiesnešu kolēģijā, kas lems par to, vai lieta skar būtiskus Konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Lielajā palātā. Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.
Jau ziņots, ka, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.Protokola 3.pantu, J. Ādamsons sūdzējās ECT par to, ka Latvijas iestādes svītroja viņu no 8.Saeimas deputātu kandidātu saraksta, tādējādi pārkāpjot viņa tiesības tikt ievēlētam Saeimas vēlēšanās.
ECT uzskatīja, ka nav nepieciešams izskatīt atlikušo iesniedzēja sūdzības daļu attiecībā uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pantu (diskriminācijas aizliegums). Atsaucoties uz šo pantu, J. Ādamsons sūdzējās ECT, uzskatot sevi par diskriminācijas upuri saistībā ar Konvencijas 1.Protokola 3.pantā paredzētajām tiesībām.