Tomēr K.Gerhards nolēmis rosināt izmaiņas SPRK likumā, nosakot, ka regulatora padomes locekļiem jābūt pieejai valsts noslēpumam, tātad arī jāatbilst visām tam nepieciešamajām prasībām. “Tas sabiedrībai varētu nodrošināt lielāku pārliecību par to, ka padomes locekļi ir spējīgi pieņemt sabiedrībai vislabākos lēmumus, ka viņu rīcība ir pilnībā caurskatāma,” uzskata ministrs, jo regulatora lēmumi esot svarīgi ne vien katra iedzīvotāja labklājībai, bet arī valsts drošībai.
Tādējādi šis neatkarīgās institūcijas vadība tomēr tiktu uzraudzīta no drošības struktūrām, piemēram, Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas. “Tām ir sava metodoloģija, sava risku izvērtēšanas analīze, savas iespējas novērot un novērst dažādas iespējamas problēmas, kas varētu parādīties šo amatpersonu attieksmē, rīcībā un spējā pieņemt valstij nozīmīgus lēmumus. Tas būtu pastāvīgs monitorings,” skaidro K.Gerhards. Viņš piebilda, ka pielaide valsts noslēpumam regulatora vadībai nepieciešama ne tikai kontroles, bet “arī vajadzības pēc”, jo tā lēmumi un apstrādājamā informācija “bieži vien ir valstiski nozīmīgi”.
Ekonomikas ministrs pārrunāja arī jautājumus par SPRK padomes locekļu
atalgojumu, jo šobrīd likums paredz, ka padome to nosaka pati.
K.Gerhards piedāvās, lai to nosaka Saeima, pielīdzinot to civildienesta
augstākā ranga amatpersonu algām. Šos un virkni citu grozījumu SPRK
likumā ministrs iecerējis iesniegt Saeimas Tautsaimniecības komisijai.
Uz jautājumu, kurš ir tiesīgs kontrolēt regulatora amatpersonu darba laika ievērošanu, V.Andrējeva, kura novērota dodoties uz spēļu zāli arī darbdienās pirms pieciem, sacīja, ka visiem padomes locekļiem ir noteikts nenormētais darba laiks. “Tas nenozīmē, ka darba laiks ir noteikts precīzi no deviņiem līdz pieciem. Ir dienas, kad mēs strādājam daudz garāk, piemēram, katru otro trešdienu no četriem līdz sešiem pieņemam pilsoņus,” sacīja SPRK vadītāja. Likums regulatora padomes locekļiem ļauj paralēli veikt arī pedagoģisko darbu.
Vaicāta par lielajām parādsaistībām, kas V.Andrējevai radušās pēdējos gados, lai gan nekādi lieli darījumi deklarācijā uzrādīti nav, viņa uzsvēra, ka visi parādi nav izveidojušies viena gada laikā. “Es domāju, pie maniem ieņēmumiem tur uzrādītā summa ir ļoti neliela. Tie visi ir kredīti, kas ņemti mūsu lielākajās bankās, kurās es 10 un pat 15 gadus esmu pastāvīgais klients. Viss tas ir likumīgi uzrādīts deklarācijā,” sacīja regulatore. Tēriņi bijuši ģimenes vajadzībām, procentu nomaksai par kredītiem, arī par ceļojumiem.
V.Andrējeva arī sacīja, ka viņas laimesti bija nelieli, tāpēc deklarācijā tie nebija jāuzrāda. Vaicāta, vai pēdējo piecu gadu laikā, kopš V.Andrējeva aizraujas ar azartspēlēm, laimests vienā vakarā spēļu zālē nekad nav pārsniedzis 500 latu, no kā būtu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, viņa sacīja: “Ziniet, es tajos piecos gados katru dienu nespēlēju. Nevienu reizi nebija gadījums, ka gada laikā man jāuzrāda tā summa, kas jāuzrāda deklarācijā.”
SPRK vadītāja gan vairs neuzskata, ka interese par viņas hobiju esot politisks pasūtījums. “Man jāizsaka nožēla, ka es nepadomāju, ka mūsu sabiedrībā ir tāda attieksme pret azartspēlēm un ka es esmu valsts amatpersona un man, protams, visas divdesmit četras stundas jāatskaitās par savu dzīvi. Es ļoti nožēloju, ka tā tas notika, bet es domāju, ka nē. Paldies žurnālistiem, ka viņi to izdarīja,” sacīja V.Andrējeva.
Jau vēstīts, ka Saeimas Tautsaimniecības komisija pagājušajā nedēļā nolēma nosūtīt vēstuli K.Gerhardam pēc tam, kad atklātībā nonāca, ka viens no SPRK vadītājas hobijiem ir azartspēles, savukārt viņas amatpersonas deklarācija liecina, ka pēdējos trīs gados viņas parādsaistības no 10 000 pieaugušas līdz 105 000 latu. Sagatavotajā vēstulē lūgts izvērtēt, vai V.Andrējevas "aizraušanās ar azartspēlēm nevar kļūt par traucēkli viņas profesionālajā darbībā".
(papildināta ar Andrējevas teikto - 5., 6., 7., 8.rindkopu)