"Uzskatu, ka būtu jāiet uz prezidentālu iekārtu. Tas ļautu daudz konsekventāk arī nodalīt valsts izpildvaru no tiesu varas," viņš teica un paskaidroja, ka, viņaprāt, patlaban netiek īstenota un pat izstrādāta valsts politika, lai sekmīgi varētu attīstīt latviešu nāciju.
Turklāt advokāts pieļāva, ka būtu labums arī no prezidenta pilnvaru termiņa pagarināšanas līdz pieciem vai sešiem gadiem.
Grūtups piebilda, ka viņš šajā viedoklī nav vientuļš un krīzes apstākļi tikai veicina šādas idejas attīstību.
Pazīstamā advokāta teiktajam piekrita arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāts Imants Kalniņš, savukārt viņa partijas biedrs Juris Dobelis interesējās, kurš varētu būtu tas, kas tik vērienīgus Satversmes grozījumus varētu izstrādāt.
Grūtups pauda pārliecību, ka sabiedrībā ir cilvēki, kam tas būtu pa spēkam. Vienlaikus viņš veltīja kritiku sabiedrībā augsti vērtētajam konstitucionālo tiesību ekspertam Egilam Levitam. "Neapšaubāmi viņam ir pārliecinošas runas spējas, bet par to gudrību, ko viņš pauž, man ir stipri lielas bažas," sacīja Grūtups.
Saeimas komisijā Grūtups piedalījās, jo deputāti vēlējās uzdot jautājumus par grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis", kas iznāca 2007.gada augustā. Tajā tika publiskotas iespējamās telefonsarunas starp advokātu A.Grūtupu un tiesnešiem, kurās juristi saskaņo atsevišķu lietu tiesas spriedumus. Ģenerālprokuratūra izveidoja īpašu darba grupu iesniegto telefonsarunu pārbaudei un vairāku Augstākās tiesas un Rīgas apgabaltiesas tiesnešu rīcībā konstatēja pārkāpumus, taču kriminālprocesus neierosināja.
Savukārt tā paša gada septembrī tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras uzdevums bija vētīt grāmatā publicēto informāciju. Komisijas vadību uzticēja "tēvzemietim" Jurim Dobelim. Lai arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbība saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli tika noteikta uz sešiem mēnešiem, Dobeļa vadītās komisijas darbības laiks jau vairākkārt pagarināts, un tā darbojas joprojām.
Grūtups deputātiem pavēstīja, ka vēlāk sarunu materiālus pārpirkuši Ventspils uzņēmēji, lai cīnītos pret Grūtupa biroju. Viņa birojs tolaik nodarbojies ar vairākām lietām, kurās bijis iesaistīts arī Aivars Lembergs.
"Neko nevaru apgalvot," gan vairākkārt uzsvēra advokāts, paskaidrojot, ka šo informāciju viņam snieguši citi avoti.
Uz deputātu interesi par grāmatas radīto ietekmi Grūtups atzīmēja, ka viņa biroju tas noteikti skāra, kā arī dalījās pārdomās par tieslietu sistēmas pārstāvju sabojātajām attiecībām.
"Visi mediji par to vēstīja... Protams, tāda ažiotāža traucēja arī [advokātu biroja] darbu. Kaut kādā mērā šis izdevums savu mērķi sasniedza," komentēja Grūtups.
"[Grāmata] sabojāja, saindēja šo atmosfēru - padarīja [tiesu sistēmas darbiniekus] aizdomīgus un neiecietīgus," sacīja advokāts.
Savas attiecības ar grāmatas autoru Lato Lapsu gan Grūtups komentēja atturīgi.
"Ar Lato Lapsu pēdējo reizi tikos pirms divpadsmit gadiem, kad viņš strādāja "Rīgas Laikā" un atnāca uz interviju," pastāstīja advokāts, piebilstot, ka vien reizi ir sazvanījies ar Lapsu.
"Trīs dienas pirms grāmatas iznākšanas mani informēja par to [grāmatu un tās saturu]... gribēju uzzināt kaut ko vairāk," paskaidroja Grūtups, atsaucoties uz vienīgo telefonsarunu.
"Lapsa neatbildēja, dīvaini izrunājās... es sapratu, ka kopīgu valodu neatradīšu. Viņš arī vēlāk nav manu viedokli prasījis," teica advokāts, apliecinot, ka arī nav vēlējies ar Lapsu vairāk tikties.
"Uzskatu, ka viņš ir tikai izpildītājs," noteica Grūtups, grāmatas tapšanu skaidrojot ar Lapsas "merkantilajām interesēm".
(papildināts viss teksts)