Pēc M.Skudras vārdiem, pārbaudes laikā konstatētas formālas neprecizitātes komandējuma organizēšanas kārtībā. Viņš arī norādīja, ka CP pārbaudes rezultāti nodoti premjeram Ivaram Godmanim (LPP/LC), kuram jāizlemj, kura iestāde veiks disciplināro izmeklēšanu, lai noteiktu soda apmēru par konstatētajiem pārkāpumiem.
Disciplinārsoda veidi ir dažādi - sākot no rājiena izteikšanas līdz pat mēnešalgas samazinājuma uz noteiktu laiku, bet smagu pārkāpumu gadījumā iespējama pazemināšana amatā vai pat darba attiecību pārtraukšana. M.Skudra atzina, ka rupji pārkāpumi netika konstatēti, tomēr M.Gruškevica rīkojumā par darbinieku komandējumu uz Kanādu parādās neatbilstība ministrijas iekšējiem priekšrakstiem.
Premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis Dienai norādīja, ka premjers lēmumu par tālāko darbību pieņems pēc tam, kad detalizēti iepazīsies ar CP ziņojumu par paveikto pārbaudi.
M.Gruškevics Dienai atzina, ka piekrīt CP pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem, taču norāda, ka tie liecina drīzāk par trūkumiem valsts pārvaldē, nevis viņa personīgo vainu. Ar visu CP pārbaudes ziņojumu M.Gruškevics vēl neesot iepazinies, taču, pēc viņa vārdiem, jau šobrīd ir redzams, ka tajā uzsvērts nepietiekams regulējums ministrijas iekšējā darba kārtībā.
Kā vienu no pārkāpumiem M.Gruškevics atzīst to, ka viņš, kā IZM valsts sekretārs, uzdevis padotajiem rezervēt biļetes uz Kanādu vēl pirms ministres akcepta. Taču pēc sarunām ar kolēģiem – citu ministriju valsts sekretāriem – viņam radusies pārliecība, ka tā notiekot visā valsts pārvaldē. Pēc M.Gruškevica teiktā, ministriju iekšējā kārtībā daudzas lietas nav noregulētas, un ir nepieciešama lielāka pieredze. “Esmu jaunākais no valsts sekretāriem, iespējams, man kaut kas vēl jāiemācās,” viņš saka.
Kā ziņots, pēc Dienas publikācijas par IZM darbinieku komandējumu uz Kanādas pilsētu Halifaksu tieši laikā, kad tur notika pasaules hokeja čempionāts ar Latvijas izlases līdzdalību, I.Godmanis pieprasījis paskaidrojumus izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (ZZS).
T.Koķe LTV raidījumam 100. pants iepriekš norādīja, ka komandējuma mērķis bija atbilstošs, "bet tā forma, kā tas komandējums tika veidots un īstenots, tas noteikti ir kritizējams". Viņa arī atzina, ka tas ir radījis šaubas par IZM darbību sabiedrības labā.
Kā Diena jau ziņoja, maija sākumā uz Kanādu bija devusies IZM Eiropas lietu departamenta vadītāja Gunta Arāja un valsts sekretāra Mareka Gruškevica (TP) padomnieks Oskars Balodis, kurš savulaik tādā pašā amatā deva padomus toreizējam premjeram Aigaram Kalvītim (TP). IZM pārstāvji noliedza, ka devušies komandējumā, lai skatītos hokeju, bet gan lai veicinātu Latvijas un Kanādas sadarbību izglītības jomā, tomēr apstiprināja, ka apmeklējuši arī spēles. G.Arāja uzsvēra, ka brauciens "noteikti bija lietderīgs", jo esot gūta Latvijai noderīga informācija par situāciju Kanādā dažādos izglītības līmeņos, apmeklētas dažādas valsts institūcijas, nevalstiskās organizācijas, kā arī universitātes.
Sākotnēji uz Kanādu vēlējies braukt M.Gruškevics, bet rīkojumu par viņa komandējumu ministre atteikusies parakstīt. Kā paskaidroja T.Koķes padomniece Agnese Korbe, ministre rīkojumu neparakstīja, jo "šajā laikā mūsu komandējuma grafikā Kanāda nebija paredzēta". Tomēr ministre var lemt tikai par valsts sekretāra, parlamentārā sekretāra un sava biroja darbinieku komandējumiem. Par visiem pārējiem lemj valsts sekretārs, viņš arī atbild par to, kuru darbinieku sūtīt, saka A.Korbe.