Viņa paskaidroja, ka programmu izvērtēšana ir sākta, pirmās kārtas rezultāti būs zināmi jau šovasar un tiks ņemti vērā, veidojot nozares budžetu 2012.gadam. Rēvalde gan uzsvēra, ka šī prognoze pagaidām ir visai aptuvena, jo studiju programmu skaits ir apmēram 960 un to izvērtēšana nav vienkāršs process.
Rēvalde arī pastāstīja, ka izvērtēšanas gaitā studiju programmas iecerēts sistematizēt 30 tematiskos virzienos, kas samazinās birokrātiju studiju programmu akreditācijā.
Saskaņā ar studiju programmu izvērtēšanu augstskolas patstāvīgi izvērtēs konkrētu studiju programmu rezultātus, piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitāte līdz nākamā gada 31.martam apkopos studiju rezultātus katrai studiju programmai un kursam, bet Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē jau pašlaik definē sasniedzamos rezultātus visos piedāvātajos studiju priekšmetos.
Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS) informēja, ka jau drīzumā valdības komitejā plānots iesniegt un skatīt ministrijas piedāvāto augstākās izglītības finansēšanas modeli, ko arī iecerēts ieviest no nākamā gada. Atbilstoši šim modelim pēc principa "nauda seko kvalitātei" noteicošie faktori valsts finansētu budžeta vietu piešķiršanai būtu zinātniski publikāciju skaits uz akadēmisko personu, studentu skaits augstskolā, kā arī starptautiska finansējuma piesaiste un citi faktori.
Rēvalde gan norādīja, ka Ekonomikas ministrijai, Valsts kancelejai un Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijai pret šo finansējuma modeli ir iebildumi pēc būtības, taču par to nepieciešamas visaptverošas diskusijas valdības līmenī. Tiekot minēts, ka IZM, izstrādājot finansēšanas modeli un tā nosacījumus, esot pārpratusi valdības doto uzdevumu. Par spīti šiem norādījumiem, finansējuma modeli drīzumā apspriedīs ministri, taču vienlaikus augstskolu finansēšanas modeļa variantu, nepiedaloties IZM, izstrādā arī Stratēģiskās analīzes komisija.
Līdz ar IZM piedāvāto augstākās izglītības finansēšanas modeli universitātes un augstskolas būs ieinteresētas paaugstināt studiju un pētniecības kvalitāti, vienlaikus nodrošinot racionālāku un koncentrētāku piešķirtā finansējuma izlietojumu, teica izglītības ministrs.
Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis pavēstīja, ka atbalsta IZM piedāvāto finansējuma modeli augstskolām. Ministrijas piedāvātajai līdzīga sistēma valsts finansējuma sadalē augstākās izglītības iestādēm sastopama vēl vairākās Eiropas valstīs. Viņaprāt, budžeta vietas augstskolās noteikti ir jāsaglabā, bet kritēriji to piešķiršanā ir pārskatāmi.
IZM arī sagatavojusi un iesniegusi Saeimā grozījumus Augstskolu likumā par prasību paaugstināšanu studiju programmu izstrādē un īstenošanā, regulējot kontaktstundu skaitu, iekšējās kvalitātes uzturēšanas sistēmu, iespējas veidot kopīgas studiju programmas ar citām augstākās izglītības iestādēm Latvijā un ārvalstīs, kā arī izmaiņas studiju struktūrā, veidojot studiju moduļus un prasības studiju rezultātu definēšanā un studiju kursu aprakstu veidošanā.
(papildināts viss teksts.)