Līgumā koalīcija apņēmusies nodrošināt efektīvu, stabilu un profesionālu Ministru kabineta darbu līdz 9.Saeimas pilnvaru termiņa beigām.
Sadarbības līguma ievadā norādīts: «Lai izvairītos no negatīvajām sekām, pie kurām varētu novest sadarbības partneru savstarpēji nesaskaņota rīcība, centieni dominēt pār citiem partneriem vai izvairīšanās no politiski atbildīgiem lēmumiem finanšu un ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, ar šo puses vienojas par ētiskajiem standartiem sadarbības partneru darbā, lēmumu saskaņošanas procedūrām, savstarpējo atbildību, pienākumiem un tiesībām.»
Līgumā uzsvērts, ka sadarbības partneru starpā jāievēro vispārpieņemtās ētikas normas - savstarpēja cieņa, uzticība, koleģialitāte un godprātības princips. Šīm normām jābūt arī attiecībās ar pilsonisko sabiedrību, medijiem un politisko opozīciju. «Ministru kabinetam ar savu labo piemēru ir jārāda vienotības paraugs - ir jāmazina gan sabiedrības sašķeltība, gan plaisa starp varu un sabiedrību,» teikts līgumā.
Partneriem jāuzņemas «solidāra atbildība» par to, lai valdības lēmumi tiktu izsmeļoši, atklāti un racionāli pamatoti un argumentēti sabiedrībai un medijiem. Katram sadarbības partnerim ir jāuzņemas atbildība par tā izvirzīto ministru atbilstību augstākajiem morāles standartiem, kā arī uzticību labējās politikas ideāliem.
«Ministru kabineta veidojošie sadarbības partneri uzņemas solidāru atbildību par Ministru kabineta darba rezultātiem,» uzsver līgums.
Tajā arī paredzēti partneru sadarbības noteikumi, proti, līdzšinējās koalīcijas partiju pārstāvju sanāksmes turpmāk būs sadarbības padomes sēdes, kas Saeimā notiks pirms Ministru kabineta sēdēm ne retāk kā vienu reizi nedēļā. Padomes sēdēs piedalīsies Ministru prezidents un divi pilnvarotie pārstāvji no katra sadarbības partnera. Tajās izskatīs jautājumus, kas ir Saeimas vai valdības kompetencē vai arī ja tā izskatīšanu padomē pieprasa premjers vai kāds no sadarbības partneriem un tie bijuši pieejami partiju frakciju vadītājiem ne mazāk kā 24 stundas iepriekš.
Paredzēts, ka padomē lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu, kuriem Saeimā ir vismaz 51 balss. Pēc vienprātības principa sēdēs varēs izlemt jautājumus par grozījumiem Satversmē, Pilsonības likumā un Valsts valodas likumā, kā arī citos likumos, kas regulē valodas lietojumu.
Sēdes tiks protokolētas, un protokolus parakstīs katra sadarbības partnera pilnvarotais pārstāvis nākamajā sēdē.
Šī sadarbības līguma sadaļa arī paredz, ka ministru skaits un proporcijas, par kurām partneri vienojušies, ir noteikti, pamatojoties uz deputātu skaitu parlamentā. Šī proporcija tiek mainīta, ja valdību atbalstošo deputātu faktiskais skaits atšķiras no sadarbības partnera frakcijas deputātu kopējā skaita vai arī ja frakcijas deputātu skaits samazinās.
«Ministru kabineta atbalstošo deputātu skaitu nosaka pēc Saeimas balsojumiem par Ministru kabineta iesniegtajiem likumprojektiem, ja vien sadarbības padomē nav nolemts citādi,» teikts līgumā.
Uzsvērts, ka ierosināt ministru skaita un proporciju izmaiņas var jebkurš sadarbības partneris, bet galīgo lēmumu šajā jautājumā pieņems Ministru prezidents.
Līgumā arī paredzēts, ka deputātiem ir tiesības rakstveidā ierosināt cita sadarbības partnera pārstāvniecības samazināšanu valdībā, kā arī tas, ka pēc ministra demisijas attiecīgais sadarbības partneris var izvirzīt nākamo ministra amata kandidātu.
(papildināta ar sadarbības līguma projektu)