Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) uzskata, ka IKP pieaugums liecina par atgriešanos uz izaugsmes ceļa. “Tas ir pirmais pozitīvais Latvijas IKP palielinājums gada griezumā kopš 2008. gada 1. ceturkšņa,” pauž A. Kampars. „Kopš ekonomikas recesijas zemākā punkta, kas tika sasniegts 2009. gada 4. ceturksnī, IKP pieaugums vērojams jau trīs ceturkšņus pēc kārtas.”
Ekonomiskās situācijas uzlabošanos pamatā nosaka eksporta pieaugums, tādēļ pozitīvās tendences ekonomikā, pirmkārt, izjūt ar eksporta iespējām saistīti uzņēmumi un tautsaimniecības nozares. Preču eksporta apjomi faktiskajās cenās šī gada deviņos mēnešos ir par 28,7% lielāki nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Preču eksporta apjomi jau pārsniedz pirmskrīzes līmeni.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2010. gadā kopumā IKP būs tuvu iepriekšējā gada līmenim, jo izaugsme atsākās no ļoti zema punkta. 2011. gada kopējā izaugsme jau būs pozitīva un IKP apjoms var par 3,5% pārsniegt 2010. gada līmeni.
Citadele Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis atzīst, ka 2010. gada 3. ceturkšņa IKP provizoriskie dati sagādājuši pamatīgu patīkamu pārsteigumu. “Mūsu prognozētais gada izmaiņu cipars (1.5%) bija ievērojami virs citu ekonomistu prognozēm (zem 1%), tomēr realitāte izrādījās vēl labāka. Turklāt priecē, ka jau trešo ceturksni pēc kārtas aug arī sezonāli izlīdzinātais IKP – tātad, atbilstoši prognozēm, mēs turpinām lēnām, bet attālināties no gadu mijā sasniegtā zemākā punkta,” komentē Z.Vaikulis.
Viņaprāt, spriežot no publiski pieejamajiem datiem, lielāko pozitīvo pienesumu jau trešo ceturksni pēc kārtas nodrošina apstrādes rūpniecība – 3. ceturksnī tās pieaugums gada izteiksmē bijis aptuveni 20%. “Otrs lielākais pozitīvais devums kopējā cipara uzlabojumā, mūsuprāt, nācis no iekšzemes tirdzniecības puses – no nozares, kas krituma laikā taisīja lielākos mīnusus. Tajā pat laikā kopējo rezultātu negatīvā virzienā visspēcīgāk ietekmējusi, visticamāk, būvniecība. Izskatās, ka arī šeit kopš gada vidus notiek atveseļošanās, taču gada izteiksmē joprojām ir vērojami lieli mīnusi,” uzskata Z.Vaikulis.
Viņš prognozē: ja līdzšinējie dati netiek būtiski pārskatīti uz leju un gada noslēgums izdodas puslīdz labs, nav izslēgts, ka šo gadu Latvijas ekonomika pat pabeidz pa nullēm.
Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds norāda, ka gada 3.ceturksnī IKP pieaugumu netieši negatīvi ietekmēja preču tirdzniecības bilances pasliktināšanās – nominālā izteiksmē tās deficīts pieauga par 68 miljoniem latu.
Pēc A. Strazda teiktā, turpmākajos ceturkšņos eksporta pieauguma tempi neizbēgami samazināsies. Kādā brīdī eksportā pat iespējams īslaicīgs kritums. Vienlaikus mājsaimniecību tēriņu pieaugumu ierobežo iepriekšējos gados uzkrāto parādsaistību atmaksa.
Jāņem vērā arī tas, ka jebkurš mājsaimniecību tēriņu pieaugums neizbēgami palielina arī importu. Tādējādi Latvijas ekonomikas apjomi pieaug tikai par daļu no papildus tēriņiem, lēš Nordea bankas ekonomists.
Tuvākajā nākotnē atšķirību starp stagnāciju un izaugsmi lielā mērā noteiks tas, cik strauji atjaunosies investīciju pieprasījums. Pozitīvai attīstībai, cita starpā, noteikti nepieciešama iespējami ātra skaidrība attiecībā uz izmaiņām nodokļu politikā, noteica Nordea banka vecākais ekonomists.
SEB bankas ekonomista Daiņa Gašpuiša ieskatā IKP ātrā novērtējuma dati ir pārsnieguši pat optimistiskākās prognozes. Lai arī rezultāts ir negaidīti pozitīvs, tomēr likumsakarīgs, un ekonomikas atveseļošanās, kas aizsākās gada sākumā, turpinās.
D. Gašpuitis norāda, ka lielu ietekmi uz ekonomiku turpinās saglabāt budžeta konsolidācijas procesi. No tā būs atkarīgs, cik veiksmīgi notiks reitinga atgūšana un cik labvēlīgi būs apstākļi investīciju ienākšanai.
“Ieilgusi šo jautājumu risināšana var draudēt ar jauniem atslābuma periodiem. Joprojām jāņem vērā visai nenoteiktā ārējā vide un riskiem pilnās tās attīstības perspektīvas. Tādēļ pašreizējie dati ir uztverami ar noteiktu piesardzības devu. Pārvērtēts optimisms un risku nenovērtēšana var atsaukties uz ilgtermiņa attīstību,” vērtē D. Gašpuitis.
Nozare.lv rakstīja, ka pēc krituma IKP pieaugums ceturkšņu griezumā piedzīvots gada pirmajā pusē. Pirmajā ceturksnī pret 2009. gada pēdējiem trim mēnešiem IKP pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieauga par 0,9%, bet otrajā ceturksnī pret pirmo - par 0,8%. Gada griezumā abos ceturkšņos IKP uzrādīja kritumu.
Pēc sezonāli izlīdzinātajiem Latvijas IKP trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0,8%, liecina CSP ātrais novērtējums.
(pievienoti Nordea un SEB banka ekspertu komentāri)