Iepriekš SC pārstāvji bija solījuši, ka šajā sēdē esot sagaidāms kāds "pārsteigums", un tas izrādījās līdz šim latviski nerunājošā deputāta Valērija Kravcova uzstāšanās Saeimas tribīnē latviski.
Deputāts savā aizstāvības runā lauzītā latviešu valodā aicināja deputātus noraidīt lēmuprojektu par viņa izslēgšanu no Saeimas sastāva. Runa nebija gara, bet emocionāla. Deputāts runājot vairākas reizes kļūdījās, bet kopumā viņa teikto varēja pietiekoši labi saprast.
Viņš stāstīja, ka audzis Sibīrijā, ieguvis divas augstākās izglītības, ka viņam ir divas meitas latvietes un dēls krievs, ka strādājis uz ekskavatora, skalojis zeltu un vēlāk metalurģijā lējis tēraudu, tad nonācis “Liepājas metalurgā”. “Kā es strādāju, to vaicājiet liepājniekiem,” aicināja deputāts.
“Ja vajadzēs, es aizstāvēšu Latviju un latviešu valodu, kā teikts Saeimas deputāta zvērestā. Taču atcerieties, ka uz ceļiem sibīrieši nekad nav stāvējuši!” kareivīgi atgādināja V. Kravcovs.
“Daudzus gadus dzīvoju vidē, kurā varēja iztikt bez latviešu valodas. Jā, es pagaidām nevaru runāt no tribīnes un sniegt intervijas latviešu valodā. [..] Taču, ja nobalsosiet par manu izslēgšanu no Saeimas, tad parādīsiet, ka demokrātija Latvijā ir tikai vārds,” tā V. Kravcovs.
Dzintars Rasnačs no nacionālās apvienības, kura arī ierosināja V. Kravcova izslēgšanu, norādīja, ka deputāta runa apliecina – ja grib, tad var. “Diemžēl pārāk vēlu un deputātiem ir ļoti augstas prasības pret valodas zināšanām, latviski sazināties ir jāprot brīvi. Vai tagad eksaminēsim katru deputātu uz tribīnes?” viņš retoriski vaicāja un aicināja atbalstīt nacionālās apvienības priekšlikumu.
Apvienības Par Labu Latviju! deputāts Ainārs Šlesers norādīja deputātiem, ka V. Kravcova izslēgšana radītu bīstamu precedentu, ka ievēlētie var atsaukt citu tautas ievēlēto. “Ko darīsim, ja Saeimā ievēlēs latvieti – analfabētu, kas neprot rakstīt?” vaicāja A. Šlesers.
Jau ziņots, ka Saeimā ceturtdien skatīja opozīcijā esošās nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) iesniegto lēmumprojektu par deputāta Kravcova izslēgšanu no Saeimas viņa nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ.
Lēmumprojekta iesniedzēji - astoņi VL-TB/LNNK frakcijas un divi Vienotības frakcijas deputāti - lūguši šo lēmumprojektu nodot izskatīšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
VL-TB/LNNK pārstāvji pauduši pārliecību, ka Kravcova zināšanas nav pietiekamas, lai veiktu darbu parlamentā. Deputāts Raivis Dzintars šo gadījumu novērtēja kā "kliedzošu".
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš iepriekš skaidroja, ka Kārtības rullī ir paredzēta norma, ka deputātu var izslēgt no parlamenta sastāva valsts valodas nezināšanas dēļ.
Saeimas Kārtības rullis paredz: deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai.