“Uzklausot ekspertu, tostarp Latvijas Bankas viedokli par nepieciešamību stimulēt ekonomiku, KM ir konstatējusi, ka LNB projekta īstenošana ir ekonomiski pamatota gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Īstermiņā šī projekta realizācija palīdzēs pārvarēt tuvojošos krīzi būvniecības sektorā, kas ir viens no ekonomikas dzinējspēkiem, bet ilgtermiņā Gaismas pils ir milzīgs solis uz priekšu zināšanu sabiedrības un konkurētspējīgas tautsaimniecības veidošanā Latvijā,” apgalvots ministrijas paziņojumā.
JL lūdza VK izvērtēt, vai noslēgtie līgumi par LNB būvniecību nesatur valstij nesamērīgas soda sankcijas par līgumu pārtraukšanu vai apturēšanu, kā arī to, vai atbildīgās amatpersonas, sagatavojot un slēdzot šādus līgumus, nav pārkāpušas savas pilnvaras. “(Kultūras ministre Helēna) Demakova (TP) acīmredzami padarījusi skolotājus, mediķus un policistus par savu politisko projektu ķīlniekiem,” norādīja JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.
KM uzsver, ka, deleģējot valsts aģentūru Jaunie „Trīs brāļi” (J3B) parakstīt līgumu par LNB būvniecību, valsts ir uzņēmusies saistības, ar kurām jārēķinās līguma nosacījumu neizpildes gadījumā. “Pat ja teorētiski tiktu apsvērta iespēja apturēt Gaismas pils būvniecību, tad neizdotos iegūt pat desmito daļu to līdzekļu, kas nepieciešami algu palielināšanai sabiedriskajā sektorā,” apgalvo KM.
Tāpat JL aicina Godmani izvērtēt aģentūras J3B lietderību. Gan Akustiskās koncertzāles, gan Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projekti, ko JL sauc par “politiskiem būvprojektiem”, uz nenoteiktu laiku ir apturēti, taču J3B, “nerēķinoties ar tuvojošos ekonomisko un sociālo krīzi, par valsts līdzekļiem joprojām dāsni algo ap 30 cilvēku,” norāda JL.
KM uzskata, ka JL mēģinājums šķietami nicinoši apzīmēt Gaismas pili kā „politisku būvprojektu” faktiski esot “šīs partijas nostāšanās pret Latvijas inteliģenci, kura daudzkārt norādījusi uz LNB projektu kā ilgtermiņa ieguldījumu Latvijas izaugsmē”.
Valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi direktors Zigurds Magone paziņojis, ka aicinājumi apturēt vai pārtraukt bibliotēkas būvniecību ir populisms un šādu aicinājumu autori nedomā par sekām.
“Ja valsts aģentūrai tiktu uzdots lauzt LNB būvdarbu līgumu, tad tiktu zaudēti aptuveni 26 miljoni latu,” paziņojusi aģentūras preses sekretāre Elīna Bīviņa. Viņa paskaidro, ka tajos ietilpst gan 16 miljoni latu, kas ir izlietoti projekta sagatavošanai, izstrādājot tehnisko projektu, sagatavojot būvlaukumu un risinot nekustamo īpašumu tiesību jautājumus, galvenajam būvuzņēmējam izmaksātais 5 miljonu latu avanss, kas izlietots, lai pasūtītu būvdarbu uzsākšanai nepieciešamos materiālus un mehānismus, kā arī izdevumu atlīdzināšana, kas saistīta ar būvniecības līguma apturēšanu vai laušanu. Šie izdevumi prognozējami līdz 10 miljonu latu robežās.
Līdzās jau pieminētajām izmaksām valstij būtu jāpārņem būvlaukums, jāveic tā konservācija, papildus jāmaksā par būvlaukuma uzturēšanu, uzkopšanu un apsardzi, klāsta E.Bīviņa.
(papildinātas ar pēdējām trim rindkopām)