LGS mērķis ir nodrošināt ar aeronavigācijas pakalpojumiem visus gaisa telpas lietotājus Rīgas Lidojumu informācijas rajonā. Mājas lapā uzsvērts, ka tā darbības finansēšana no valsts budžeta nenotiek un LGS ir viena no lielākajām nodokļu maksātājām Latvijā.
Dati par LGS atalgojumiem no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas publicēti sociālajā tīklā Twitter, kur tos publicējis lietotājs Neo. Publicētajos datos nav minētu personu vārdi un uzvārdi. Tomēr tie liecina, ka uzņēmuma galvgalis ar augstākajiem atalgojumiem virs diviem tūkstošiem algu ir vairāk nekā 30 cilvēki. Ievērojams skaits no 329 darbiniekiem - aptuveni 250 personas - pērn novembrī saņēma virs tūkstoša.
Vadības līmenī visaugstākais atalgojums kādai personai pērn novembrī sasniedza Ls 3670,50. Datos novērojams, ka vairāki darbinieki pieņemti pērn jūlijā, kuri gada pēdējos mēnešus saņēmuši Ls 2347,38. Nedz darbinieku skaits, nedz atalgojuma kopējais fonds nav būtiski mainījies visa 2009. gada laikā. Janvārī tas bijis ap miljonu, bet pārējos mēnešus atalgojumiem tērēti ap 400 000 latu vidēji 330 darbiniekiem.
LGS valdē darbojas piecas personas. Priekšsēdētājs ir Artūrs Kokars, valdes locekļi ir Baiba Broka, Evija Leitlande, Aldis Mūrnieks un Vadims Prudņikovs. Šī valde darbojas uzņēmumā no pērnā gada jūlija. Trīs no viņiem līdz šim darbojušies aviācijas jomā, savukārt ceturtā kolēģe Baiba Broka ir juriste, kura šogad Eiroparlamenta vēlēšanās kandidēja no satiksmes ministra Kaspara Gerharda pārstāvētās partijas TB/LNNK.
Iepriekšējā LGS valde tika atsaukta, jo neievēroja
likuma prasības attiecībā uz atalgojuma izmaiņām. Jaunie valdes locekļi
un tās priekšsēdētājs tika meklēti konkursā. Pirms tam gan tās valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns bija viena no tām Satiksmes ministrijas pakļautībā esošajām amatpersonām, kura paziņoja, ka pēc algu samazināšanas atstāj savu amatu.
LGS sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Stīpnieks aģentūrai BNS stāstījis, ka uzņēmuma ienākuma avots ir maksa, ko kompānija saņem par sniegtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem, un gūtie ienākumi tiek ieguldīti uzņēmuma attīstībā un darbinieku atalgojumā. LGS netiek finansēts no valsts budžeta.
"Uzņēmums konkurē starptautiskā tirgū, to pierāda arī sniegto
pakalpojumu
raksturs - 80% no sniegtajiem pakalpojumiem ir tranzītlidojumu vadība.
LGS
dispečeru un tehniskā personāla kvalifikācija ir atzīta visā Eiropā,
tādēļ
LGS pienākums ir nodrošināt šiem speciālistiem starptautiskajam līmenim
atbilstošu atalgojumu," klāstīja uzņēmuma pārstāvis.
Stīpnieks arī norādīja, ka pērn LGS ir izpildījis normatīvo aktu prasības un LGS algu fonds samazināts atbilstoši likumiem un darbiniekiem nav maksātas ne prēmijas, ne arī veikta cita materiālā stimulācija.
(pievienots LGS komentārs pēdējās trīs rindkopās)