Par partijas dibināšanu
nobalsoja visi 288 kongresa dalībnieki, nevienam nebalsojot pret vai
atturoties.
Partijas pamatprogramma koncentrējas uz izmaiņām līdzšinējā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā, tai skaitā iedzīvotāju pilsoniskās atbildības palielināšanu, kā arī ievērojamu labklājības līmeņa paaugstināšanu valstī un plašāku sociālo garantiju nodrošināšanu, izmaiņām nodokļu sistēmā.
Partijas dibinātāji un atbalstītāji sevi definē kā tautas daļu, kas jauna politiskā spēka veidolā ir gatavi aizsākt jaunu politiskās kultūras laikmetu un ir pārliecināti, ka šādu mērķi var sasniegt tikai stipra, vienota un par sevi pārliecināta sabiedrība. Viņi vēloties mierīgā, demokrātiskā ceļā kardināli mainīt politisko sistēmu, jo tikai ar jauna politiskā spēka nākšanu pie varas ir iespējama valsts un tautas ekonomiskā atdzimšana.
Partijas dibināšanas kongresā nolasītajā manifestācijā tika bagātīgi kritizēti pastāvošie politiskie spēki saistībā ar darbošanos savtīgās interesēs un saiknes zaudēšanu ar tautu. Vairākkārt tika akcentēts, ka valsts atrodas pie kritiskās robežas un vilcināšanās apdraud visas tautas un valsts turpmāku pastāvēšanu, tādēļ nepieciešama tūlītēja rīcība, nevis diskusijas par pagātnes kļūdām.
Kritizēti tika arī valstī īstenotie taupības pasākumi, kas nevis veicinot attīstību, bet mazinot gan ieņēmumus, gan izdevumus, kāpinot sociālo spriedzi un draudot pārvērsties par "nāvējošu anoreksiju valsts mērogā".
Manifestā tika arī uzsvērts, ka partijas pārstāvji ir izstrādājuši detalizētu plānu, kā panākt uzplaukumu katrā nozarē, bet pirms tam nepieciešams atjaunot nerakstītu līgumu starp valsti un tautu, jo pretējā gadījumā izveidojusies situācija, kurā valstij noliedzot savus pienākumus, iedzīvotāji noliedz valsti.
Partijas pamatprogramma paredz konsekventu darbu pie Latvijas labklājības pieauguma un nacionālā komforta politikas īstenošanas. Tāpat pamatprogramma paredz arī partijas ilgtermiņa valsts tautsaimniecības attīstības plāna apstiprināšanu Saeimā, kura realizācijai tiks iecelti profesionāli un nepolitiski ministri. Paredzēts arī ieviest tautas dzīves līmeņa uzlabošanas kalendāru, par kura izpildi personīgi būs atbildīgs tautas vēlētais prezidents.
Tāpat tā paredz Riodežaneiro deklarācijas ilgtspējīgai attīstībai desmit pamatprincipu realizāciju, tostarp labklājības sabiedrības, stabilas tautsaimniecības veidošanu, Latvijas no starptautiskās palīdzības saņēmējvalsts pārvēršanu par pašpietiekamu valsti, kas nepieciešamības gadījumā spēj sniegt palīdzību arī citām, kā tirgus ekonomikas mehānismu pārveidošanu ilgtspējīgai attīstībai.
Partija paredzējusi arī realizēt sociālo drošības politiku, nodrošinot visiem dzīvesvietu, izglītības iespējas, minimālās vecuma un invaliditātes pensijas atbilstību oficiālajam iztikas minimumam, kā arī apstākļu veicināšanu nodarbinātības iespēju radīšanai, tostarp ieviešot atvieglojumus uzņēmējiem, kas rada papildus darba vietas un valsts kapitāla līdzdalību uzņēmējdarbībā.
Partijas programma runā arī par labvēlīgas vides nodrošināšanu jaunatnes, sporta un fiziskajām aktivitātēm, kā arī profilaktisko pasākumu kompleksa paplašināšanu, ierobežojot slimību izplatību. Tāpat solīts skaidri formulēt bezmaksas pakalpojumu klāstu veselības aizsardzībā. Tā paredz arī obligātas valsts apmaksātas vidējās izglītības ieviešanu un valsts pasūtījuma nodrošināšanu profesionālajā un augstākajā izglītībā. Savukārt sportam jātiek paceltam valsts kulta līmenī, kā jaunatnes disciplīnas un motivētas aizņemtības garantam.
Programma paredz Zemessardzes lomas palielināšanu sabiedrības drošības un kārtības nostiprināšanai valstī, atjaunojot tās formācijas pēc teritoriālā principa, kā arī NATO valstu sadarbības un profesionālās armijas stiprināšanu.
Partija sola ieviest saprātīgu nodokļu sistēmu, kas stimulē ražošanas, lauku saimniecību un eksporta attīstību, ar to saprotot nodokļu pazemināšanu. Tāpat solīts garantēts valsts iepirkums vietējo zemnieku lauksaimniecības produktiem un pārtikas ražošanas nozaru atjaunošanu un attīstīšanu un atjaunošanu. Zinātnei budžetu katru gadu paredzēts palielināt par 50%, līdz tas sasniedz Eiropas Savienības valstu līmeni.
Savukārt valsts pārvaldē bez jau minētās valsts vēlētas prezidenta institūcijas ieviešanas, partija atbalsta tautvaldību principu ieviešanu, kur jautājumu apspriešanā piedalās arodbiedrības, uzņēmēju un citu sabiedrības grupu apvienojošās organizācijas, tāpat arī izmaiņas vēlēšanu sistēmā, nodrošinot iespējas vēlētājiem atsaukt deputātus.
Diena.lv iepriekš ziņoja, ka partijas līderi būs biedrības "Politiskā laboratorija" valdes loceklis Einars Grigors un "Grandeg" valdes loceklis Andris Lubiņš. Šonedēļ partijas pārstāvji informēja, ka nav plānots, ka partijas biedrs būs "Brīvais vilnis" valdes loceklis Arnolds Babris, kurš iepriekš runājis par jaunu uzņēmēju politiska spēka dibināšanu
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Grigors iepriekšējos gados
"Tēvzemei un brīvībai", Tautas partijas un "Latvijas ceļa" sarakstos
kandidējis gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās un kā savienības
"Latvijas ceļš" biedrs 2001.gadā ticis ievēlēts Jelgavas domē. "Rīcības
partijas" sarakstā viņš pērn kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās,
taču nesekmīgi. No 2001. līdz 2005.gadam viņš bijis AS "Jelgavas
maiznieks" valdes priekšsēdētājs, bet pērnā gada jūnijā iecelts par SIA
"Rīgas pirmā garāža" valdes locekli. Viņš ievēlēts par jaunās partijas valdes priekšsēdētāju.
Partijas valdē ievēlēts arī ārsts, bijušais Rīgas domes deputāts un Siguldas opermūzikas svētku rīkotājs Dainis Kalns, bijušais Latvijas Automobiļu federācijas prezidents Dainars Dambergs, publiskās un privātās partnerības biedrības "Sernikon" valdes locekle Ulrika Auniņa, biedrības "Latvija - prezidentāla valsts" valdes loceklis, basketbola skolas "Rīga" direktors Guntis Šēnhofs, uzņēmuma "Aiguta" ģenerāldirektors Aigars Taukulis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta asistents Egils Bisenieks, A.Lubiņš un Ints Cālītis.
Partijas dibināšanas kongresu ar savu klātbūtni kā viesi pagodinājuši arī Oskars Grīgs, Ziedonis Čevers, Leons Bojārs, Andrejs Svilāns u.c. Partijas dibināšanas kongresa dalībniekus uzrunāja komponists, mūziķis Zigmars Liepiņš.
(pievienota pēdējā rindkopa)