Attiecībā uz kandidātu publisko apspriešanu premjers sacīja, ka “pastāv risks, vai kandidāti var izturēt publisko apšaudi”. Viņš gan piebilda, “ja nevar izturēt, tad, patiesību sakot, nevar arī kandidēt uz šo amatu”.
I.Godmanis uzsvēra, ka KNAB priekšnieka amata kandidāti nedrīkst būt ar politiku saistīti. Viņš norādīja, ka kandidātam jābūt "nepolitiskam" un viņam jāatbilst četriem kritērijiem: kandidātam jābūt ar labu reputāciju, pieredzei operatīvajā darbībā, reālai vadītāja praksei un pielaidei valsts noslēpumam.
Sākotnēji bija paredzēts, ka konsultācijās par KNAB vadītāja izraudzīšanas procedūru notiks arī ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, kurš vienlaikus ir arī Latvijas Tiesnešu biedrības priekšsēdētājs. Taču darba kārtības izmaiņu dēļ I.Bičkoviča un I.Godmaņa tikšanās notika vēlāk.
Kā AT priekšsēdētājs pastāstīja Dienai, KNAB vadītāja izvēle sarunā neesot skarta. I.Bičkovičs gan norādīja, ka ir dzirdējis par I.Godmaņa vēlmi iekļaut KNAB vadītāja amata kandidātu izvērtēšanas komisijā arī AT priekšsēdētāju. Pēc I.Bičkoviča vārdiem, ja premjers uzskata, ka arī AT jāizsaka savs viedoklis profesionālajās konsultācijās, tad viņam pret to iebildumu nebūtu. AT priekšsēdētājs atkārtoti uzsvēra, ka šis būtu tikai konsultatīvs viedoklis, jo Augstākā tiesa premjeru ietekmēt nevar.
Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs piektdien pēc tikšanās ar premjeru žurnālistiem pauda uzskatu, ka publicitāte KNAB vadītāja izraudzīšanās procesā ir drīzāk traucēklis, no kā cieš arī darba kvalitāte. “Kurš būs tas pašnāvnieks, kas ļausies politiskajam striptīzam?” viņš jautāja. Viņš uzskata, ka publiskas apspriešanas kvalitāte Latvijā ir kritiskā stāvoklī. Pēc viņa teiktā, ja cilvēks ir svešais, viņš nevar atļauties neko un tiek kritizēts uz katra soļa, bet, ja ir savējais, tad var pat zagt un tāpat tiks atbalstīts. Viņš arī uzskata, ka “kņada un histērija ap KNAB un korupciju ir stipri pārspīlēta”. Citās jomās noziegumi esot daudz nopietnāki, taču citu iestāžu vadītāji nav spējuši pievērst sev tādu uzmanību kā KNAB. Pēc A.Borovkova teiktā, pamatlietas paliekot otrajā plānā, un tā ir korupcijas izmeklēšana un novēršana.
Piektdien premjers uzklausa nevalstisko organizāciju viedokli par KNAB vadītāja izvēles procedūru.
Nevalstisko organizāciju pārstāvji uzskata, ka KNAB vadītājs nav obligāti jāmeklē atklātā konkursā, taču izraudzīšanas procedūrās obligāti jābūt konkursa elementiem, proti, procesa caurspīdīgums, augsta profesionālā latiņa un kandidātu vērtēšana pēc vienotiem kritērijiem, kopīgos secinājumus pēc sarunas ar premjeru Ivaru Godmani (LPP/LC) izklāstīja NVO pārstāvji.
Providus direktore Vita Tērauda sacīja, ka ir sevišķi svarīgi, lai kandidāti KNAB vadītāja amatam ir nepolitiskas personas, kā arī jābūt atklātai pieteikšanās iespējai. Tiek apsvērta arī doma nevalstiskajām organizācijām šajā procesā piešķirt novērotāja statusu. Delnas padomes priekšsēdētēja Lolita Čigāne uzsvēra, ka ir svarīgi, lai KNAB vadītāja izraudzīšanās procedūrai ir sabiedrības uzticība. “Ja ir vienādi kritēriji un atklātība, tad šī procedūra ir daudz uzticamāka,” sacīja L.Čigāne.