CVK uz nākamo sēdi sanāks piektdien plkst.15, lai spriestu par instrukcijām, kas reglamentē kārtību, kura jāievēro parakstu vākšanā iesaistītajiem darbiniekiem.
Pašlaik vēl nevar pateikt precīzas parakstu vākšanas izmaksas, taču, vadoties pēc iepriekšējās pieredzes, parakstu vākšanas organizēšana izmaksā aptuveni 500 tūkstošus latu.
CVK vadītājs Arnis Cimdars paskaidroja - gadījumā, ja par grozījumiem Satversmē parakstīsies vismaz desmitā daļa iedzīvotāju ar vēlēšanu tiesībām, bet Saeima vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu nepieņems bez satura labojumiem, to nodos tautas nobalsošanai. Referenduma rīkošanas gadījumā jārēķinās ar apmēram divus miljonus latu lielām izmaksām no valsts budžeta.
Sagatavošanās parakstu vākšanai ierasti ilgst vismaz četras nedēļas, to laikā sadarbībā ar pilsētu un novadu domēm tiek noteiktas parakstu vākšanas vietas un jāveic citi organizatoriskie darbi.
Cimdars CVK sēdē pastāstīja, ka, pārbaudot iesniegtos vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu, kļūdu bijis ļoti maz - 44 cilvēki parakstījušies divreiz, bet septiņām personām bijuši vēlēšanu tiesību ierobežojumi.
Apvienības iesniegto parakstu pārbaude apliecinājusi, ka par Satversmes grozījumu ierosināšanu ir parakstījušies 10 140 balsstiesīgo pilsoņu, kas ir pietiekams skaits, lai CVK izsludinātu 30 dienu parakstu vākšanu Satversmes grozījumu ierosināšanai.
Ja šajā parakstu vākšanā Satversmes grozījumu projektu atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita, to iesniegs Valsts prezidentam, kurš to nodos izskatīšanai Saeimai.
Pagājušajās Saeimas vēlēšanās balsstiesības bija 1 532 319 iedzīvotājiem, liecina CVK informācija. Tādējādi parakstu vākšanā jāsavāc vairāk nekā 153 tūkstoši parakstu.
Ja Saeima vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu nepieņem bez satura labojumiem, to nodod tautas nobalsošanai.
(papildināts viss teksts.)