Vispirms jāsadala
Precīzas ziņas, cik naudas vēl vajadzēs ieguldīt, pagaidām
netiek izpaustas, taču vairāku valdībai tuvu avotu Dienai
atzītais liecina, ka papildus nepieciešami būs ap 100 miljonu latu.
Kā viens no veidiem, kas apspriests, lai atrastu Parex
kapitālam nepieciešamo naudu, ir iespēja par attiecīgo summu
kapitalizēt (pārvērst akciju kapitālā) daļu no Valsts kases bankā
noguldītajiem depozītiem. To pirmdien pēcpusdienā apstiprināja premjers Valdis Dombrovskis (JL). Viņš atturējās precizēt, cik daudz naudas būs vajadzīgs Parex bankas kapitālam, vienīgi atzina, ka nepieciešamība palielināt bankas kapitālu, lai tā izpildītu kapitāla pietiekamības rādītājus, var būt un ka tas būs jāvērtē valdībai.
Precīzs bankas kapitālā ieguldāmās naudas daudzums būs atkarīgs no valdības lēmumiem par Parex restrukturizācijas plānu. Tas paredz bankas sadalīšanu tā sauktajā labajā un sliktajā bankā - divos uzņēmumos, no kuriem viens saglabā bankas pamatdarbību, bet otrs ir Nekustamo īpašumu fonds, kas nodarbojas ar Parex sliktajiem kredītiem, bankai piederošajiem un tās pārņemtajiem īpašumiem, kā arī ar Parex Krievijā un NVS izsniegtajiem kredītiem.
Parex prezidents Nils Melngailis, apstiprinot, ka bankas kapitālam būs nepieciešama papildu nauda, konkrētu summu atturējās nosaukt. Pēc viņa sacītā, tas būs atkarīgs no valdības lēmuma par bankas restrukturizāciju jeb sadalīšanu un to, kā tā tiks veikta. N.Melngailis uzsver, ka, nodalot ar bankas pamatdarbību nesaistītos aktīvus un sliktos kredītus, bankas bilance kļūs drošāka un sliktajiem kredītiem nepieciešamie uzkrājumi būtiski samazināsies. Līdz ar to mazāka būs kapitālam papildu nepieciešamā nauda.
Bankas akcionāru sapulce, kurā plānots lemt par Parex kapitālu, notiks janvāra beigās. Līdz tai valdībai jāpieņem lēmums par bankas sadalīšanu. Restrukturizācijas plāns Parex valstij piederošo akciju turētājai Privatizācijas aģentūrai (PA) valdībā bija jāiesniedz līdz 30.decembrim. Pēc Dienas rīcībā esošām ziņām, gada nogalē PA to nav izdarījusi. Valdību Parex restrukturizācijas plāns, visticamāk, sasniegs gada pirmajā nedēļā.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) gada nogalē intervijā Latvijas Radio norādīja, ka bankas restrukturizācijas plāns būs viens no pirmajiem valdības darbiem nākamajā gadā. Kā liecina valdības darba kārtība, Parex jautājums jau iekļauts pirmajā valdības sēdē 5.janvārī - tās slēgtajā daļā.
Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 2843 latus speciālas aparatūras iepirkšanai, lai varētu ierakstīt valdības slēgtajās sēdes lemto. Profesionālās aparatūras iepirkums tika pamatots tieši ar nepieciešamību protokolēt diskusijas par Parex banku.
Lai neaizplūst nauda
Līdzās būtiskiem jautājumiem par bankas sadalīšanu un papildu
ieguldījumiem bankas kapitālā vēl cita lieta, kas tiek apspriesta
saistībā ar Parex, ir jaunu bankas obligāciju emisija. Tā
saistīta ar papildu finansējuma piesaistīšanu un lielo noguldītāju
depozītu restrukturizāciju. Proti, banka izlaistu obligācijas un
piedāvātu tiem noguldītājiem, kuru depozītiem noteikti izņemšanas
ierobežojumi. No Parex puses obligāciju mērķis ir atlikt
lielo depozītu izmaksu uz diviem gadiem. Bankas vadība uzskata, ka
tā tiktu panākta atlikušo ierobežojumu atcelšana, jo līdz šim bažas
radīja fakts, ka, atceļot Parex noteiktos ierobežojumus,
no tās aizplūstu daudz naudas, jo tiktu izņemti lielie
noguldījumi.
Valstij pieder 73,4% bankas, vēl 22,4% īpašniece ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, pārējās akcijas pieder mazākuma akcionāriem. Kopumā tieši un netieši valsts Parex glābšanai atvēlējusi vairāk nekā miljardu latu. Valsts kontrole atzinusi, ka lielākie ieguvēji no bankas glābšanas bija tās bijušie īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis. Viņi un viņu radinieki katru mēnesi procentos par depozītiem saņem 380 000 latu.
(papildināta 2.rindkopa)