D.Pastare izteica arī radikālāku viedokli - viņa turpmāk vairs nepieņemšot nekādas darbības, likumus un ieteikumus, ko izdos valdība. "Es pieprasu mūsu prezidentam apstiprināt manu lēmumu un atlaist Saeimu." Pēc šī paziņojuma sekoja skaļi saucieni no klātesošo puses: "Atlaist Saeimu!". Viņa pieprasa arī jaunu valdību.
Zemnieku pārstāve atgādināja, ka nemaz ne tik sen arī lauksaimnieki Doma laukumā dalīja pienu un aicināja sabiedrību saprast un atbalstīt Latvijas piensaimnieku problēmas. "Ir pagājuši septiņi mēneši, publiski tiek paziņots, ka visas mūsu prasības un problēmas ir atrisinātas, lauksaimniecībā viss ir stabili. Bet tie ir meli! Pie varas esošie melo tā, ka ausis plīvo, jābrīnās, ka viņas tur vēl ir!"
Viņa norādīja, ka lauksaimniecība joprojām stabili iet uz leju. "Mūs vaino par visām vainām, bet paši pakļaujas dažu bagātu cilvēku interesēm. Kur palika cukurs, kur palika zivsaimniecība? Kas notiks ar pienu, gaļu, graudiem un pārējām nozarēm? Vai tiešām Latvijas nauda, kas tiek pazaudēta, neiegūstot nodokļus, likvidējot darba vietas, un milzu Eiropas nauda, kas ienākusi Latvijā, ir vispār priekš kaķiem?" sulīgus izteicienus netaupīja D.Pastare.
Zemnieku pārstāve paziņoja: tikmēr Zemkopības ministrija, būdama vienas konkrētas partijas priekšvēlēšanu kampaņas
balsu vākšanas instruments, maskē savu balsu vākšanas kampaņu ar valsts naudu, proti, ar subsīdijām, dalot to pa labi un pa kreisi un pretī
sagaidot balsis. "Un cilvēki pieņem šo naudu, tāpēc ka viņi ir izmisumā,
nav jau, no kā dzīvot."
Tas faktiski ir smalki aprēķināts un aukstasinīgi realizēts lauku cilvēku iznīcināšanas mehānisms, paziņoja D.Pastare.
Pēc viņas domām, šī sistēma, kas valda Latvijā, ir rūpīgi veidota, lai Latvijas zemi
attīrītu no latviešiem un to varētu pārdot ārzemniekiem. "Bet mēs taču
nedrīkstam to pieļaut, vai ne? Latvietis vienmēr ir spējis pastāvēt par
savu valsti, kad tai ir grūti laiki."
Protesta akcijas dalībniekus šovakar Doma laukumā uzrunāja arī Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietnieks Uldis Krievārs. Pēc vārdiem, ka valsts ir bankrotējusi, atskanēja atbalsts pūlī.
"Lauksaimniecībā jau sešus gadus ir neprofesionāla nozares vadība. Sola un, kad ūdens smeļas mutē, tad imitē darbību. Ciniski. Mums neder ministrs, kas strādā partijas reitingiem, nevis lauksaimniekiem. Zemniekiem ir vismazākie atbalsta maksājumi Eiropā, taču laikā, kad notiek gada svarīgākās sarunas Briselē, ministrs atļaujas doties atvaļinājumā. (…) Atliek tikai salīdzināt ar kaimiņiem Igauniju, lai saprastu, ko var panākt. Mēs prasām, lai aizņemtā Starptautiskā Valūtas fonda nauda arī nonāktu lauksaimniecībai un lauku uzņēmējdarbībai. Latvija nav tikai Rīga, Latvija ir arī lauki."
"Es 1991.gadā smagos apstākļos biju ar savu kolektīvu un daudziem Bauskas iedzīvotājiem šeit, nevarējām malā stāvēt un arī šodien es nevaru stāvēt malā," tā savukārt teica pasažieru autopārvadātāju pārstāvis Uldis Kolužs. "Tik daudz netaisnības riņķī, tik daudz bezatbildības, šodien tā vairs nevar turpināties."
U.Kolužs arī norādīja, ka ir veikta kārtējā pārvadājumu reforma, kas, viņaprāt, ir neveiksmīga. "Šis gads sākās pārvadājumos ar norautiem reisiem, nepamatotu cenu kāpumu, šobrīd tiek atlaisti darbinieki vairāk nekā 16 uzņēmumos, kas sekmīgi visu šo laiku ir strādājuši," teica pārvadātāju pārstāvis, piebilstot: pretēji valdības deklarētajam mērķim attīstīt uzņēmējdarbību reģionos, tagad 16 pārvadātāji ir izstumti no biznesa, "viss nonācis Rīgā, atsevišķu uzņēmumu rokās, kas ir lojāli šai valdībai".
"Mēs neticam vairs šai valdībai. Ir izsmelts uzticības kredīts un mēs redzam izeju no tā visa – ir jāvēl jauna Saeima. Jaunu, taisnīgu, demokrātisku, kompetentu!" paziņoja U.Kolužs.
Tas, ko piedzīvojam šodien piedzīvojam saucas "nosing spešl", teica Aigars Siliņš, uzņēmuma Romfords SB valdes priekšsēdētājs, kas izraisīja jautrību pūlī.
"Godmanis pateica, ka jāsavelk jostas, izskatās, ka tas drīzāk ir žņaugs, jo josta jau nav gara un pietiekoša. Vēlējos pateikt, ka lepojos, ka esmu šīs valsts patriots un tas vienmēr ir izpaudies vēlmē pārstāvēt savu valsti un eksportēt kaut ko. Mēs pārdodam mājas Francijā, Holandē, Beļģijā, Šveicē un visur zina, kas ir latviešu strādnieki. Man vienmēr ir bijusi šī pašapziņa, ka varam, bet šobrīd esam noguruši. Nekad neesam valstij neko lūguši, tikai netraucējiet, tomēr valstī ir daudz represīvu orgānu, kā Ieņēmumu dienests, kam jāpalīdz uzņēmējiem, bet viņi nepalīdz. (…) Valstij jābūt ar plašu, valstisku domāšanu."
(pievienots D.Pastares teiktais)