papildināta - Pērn likvidēti 22% darba vietu, pieprasījums pēc darbaspēka samazinās

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomikas eksperts:

Jāatzīmē, ka brīvo darba vietu kritumu 2009.gada otrajā pusgadā noteica norises sabiedriskajā sektorā, joprojām saglabājoties ilgstoši neaizpildītām brīvām darba vietām sabiedriskās kārtības, drošības un tieslietu sistēmā. Savukārt privātajā sektorā vakanču skaits ir stabilizējies.

Prognozējams, ka brīvo darba vietu skaits varētu nedaudz pieaugt jau 2010.gada pirmajā pusē - uz privātā sektora rēķina. Par pozitīvām tendencēm 2010.gada sākumā liecina brīvo darba vietu skaits Nodarbinātības valsts aģentūras reģistros - 2009.gada decembra beigās tas sasniedza vēsturiski zemāko punktu, pēc tam pakāpeniski pieaugot trīs mēnešus pēc kārtas un marta vidū sasniedzot 1700. Tomēr pieaugums pagaidām būs lēns, jo pakāpenisks darbaspēka pieprasījuma kāpums sākotnēji tiks daļēji apmierināts ar darba nedēļas ilguma pieaugumu nepilnu slodzi strādājošajiem. Turklāt, parādoties jaunām darba vietām, tās augsta bezdarba apstākļos tiks ātri aizpildītas, un tāpēc brīvo darba vietu statistikā atspoguļosies minimāli.

Dainis Stikuts, Swedbank vecākais ekonomists:

Pagājušais gads beidzās diezgan dramatisks. Aizņemto darbavietu skaits ik ceturksni vidēji samazinājās par 54 000. Gada beigās situācija palika mierīgāka, un aizņemto darbavietu samazinājums sabremzējās uz 7% pretstatā 38% gada sākumā. Aizņemtās darbavietas samazinājās visās nozarē, bet visvairāk būvniecībā (-43,1%). Līdzīgos tempos samazinājās arī brīvās darbaspēka vietas.

Tā kā iekšzemes kopprodukta lielākais kritums jau ir aizmugures un arvien vairāk parādās ekonomikas stabilizācijas un atkopšanās pazīmes, tad līdzīgai ainai ir jābūt arī darbaspēka tirgū. Pašlaik nodarbinātie varēs justies drošāk, jo darbavietas zaudēšanas varbūtība būs jūtami samazinājusies un bezdarbnieki varēs cerēt uz jaunu darbavietu rašanos. Tomēr jūtamāks nodarbinātības pieaugums sekos nedaudz vēlāk, iespējams, pat tikai 2011.gadā, kad uzņēmumi sajutīs labākas izaugsmes iespējas. Un tas nav tikai atkarīgs no ekonomiskās situācijas pasaulē, bet arī valsts ekonomiskās politikas.