Centrālā statistikas pārvalde pētīja iedzīvotāju darbību sabiedriskajās un politiskajās organizācijās, kontaktus ar draugiem un radiniekiem, kā arī to, cik bieži apmeklējam kultūras, atpūtas un sporta pasākumus.
Pētījums rāda, ka 80% iedzīvotāju nedarbojas nevienā no sabiedriskajām un politiskajām organizācijām.
Relatīvi izplatītāka par citām aktivitātēm bija piedalīšanās reliģisko draudžu darbībā, kurās, saskaņā ar apsekojuma datiem, bija iesaistīta vienpadsmitā daļa iedzīvotāju. Laukos baznīcā iešana un piederība draudzei ir ievērojami mazāka nekā pilsētās.
Otra respondentu biežāk nosauktā piedalīšanās forma sabiedrisko organizāciju darbībā ir arodbiedrības un politiskās partijas, kuras spēj piesaistīt 7% iedzīvotāju.
Pavisam maz cilvēku darbojas labdarības organizācijās, kā arī arodorganizācijās.
Sabiedriski politiskās aktivitātes līmenis atšķiras dažāda vecuma iedzīvotāju grupās. Kaut gan apsekojuma dati neparāda nozīmīgas atšķirības šajos procesos, aktīvākie tomēr ir iedzīvotāji 50-64 gadu vecumā, bet vismazāk aktīvi ir gados jauni cilvēki: 16-24 gadu vecumā.
Pētījuma dati parāda, ka latvieši savā sociālajās aktivitātēs atšķiras no kaimiņiem. Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji daudz vairāk iesaistās ar atpūtu un brīvā laika pavadīšanu saistīto organizāciju un biedrību darbībā. Savukārt Latvijas iedzīvotāji salīdzinoši vairāk piedalās arodbiedrību un politisko partiju aktivitātēs.
Spriežot pēc pētījuma rezultātiem, Brigita Zepa iedzīvotāju aktivitāti nevērtē kā pasīvu, jo, ja rezultātus salīdzina ar Baltiju, iedzīvotāju aktivitāte ir diezgan normāla. “Līdzīga iedzīvotāju aktivitāte ir arī Krievijā, Baltkrievijā, Rumānijā, Bulgārijā. Aktīvāki šai ziņā ir Skandināvijas valstu iedzīvotāji, taču arī tādās valstīs kā Itālija, Portugāle, Spānija iedzīvotāju aktivitāte nav tik liela,” skaidro B. Zepa.
B. Zepa stāsta, ka vislabāk spriest par pētījuma rezultātiem var, ja tos salīdzina ar kādiem citiem rezultātiem. “Salīdzinot Latvijas rezultātus ar Baltijas valstīm, jāsaka, ka šajās valstīs rezultāti ir ļoti līdzīgi un izrādās, ka kaut arī arodbiedrību aktivitāte Latvijā ir maza, Igaunijā un Lietuvā tā ir vēl mazāka,” norāda B. Zepa. Viņa ir iepazinusies arī ar agrāk veiktiem pētījumiem, tāpēc secina, ka pēdējos desmit gados tomēr ir tendence pieaugt līdzdalībai nevalstiskajās un profesionālajās organizācijās.
“Pētījumā ir saskatāmas nepilnības saistībā ar datu mērīšanu, jo nav atsevišķi izdalītas sporta organizācijas,” norāda B. Zepa un skaidro, ka tieši sporta organizāciju aktivitātes ir tās, kurās cilvēki iesaistās visvairāk.