Tāpat tiek noliegts, ka pastāv kāda vienošanās par izmaiņām TB/LNNK pārraudzītās Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska un ZZS paspārnē esošās Izglītības ministrijas (IzM) valsts sekretāra Mareka Gruškeviča (TP) tālākajās karjerās. Tiesa, neoficiāli atzīts, ka tieši saistībā ar šiem vakantajiem augstu ierēdņu amatiem risinās varas partiju politiskais tirgus, kurā galveno vijoli spēlē TP, bet pastarīša lomā ir — TB/LNNK. Pēdējai Saeimā ir tikai piecas deputātu vietas, un aizkulisēs atzīts, ka tēvzemiešus no varas koalīcijā var izslēgt, viņu vietu atdodot Jaunajam laikam (JL). Pamatu runām par politisko tirgu rada fakts, ka pirmdien beidzās TM atkārtotais konkurss uz UR vadītāja vietu, bet vakantajai FM valsts sekretāra vietai, pēc finanšu ministra Ata Slaktera (TP) jau iepriekš atzītā, tiek vērtēti vairāki kandidāti. Kā liecina neoficiālā informācija, kas ir _Dienas _rīcībā, iespējams, TP piedāvājusi tēvzemiešiem vienošanos, ka UR vadītāja amatu varētu ieņemt pērn caurkritušais tiesībsarga amata kandidāts, TP biedrs, LU Juridiskās fakultātes mācībspēks Ringolds Balodis. Savukārt TB/LNNK varētu aizrotēt ar oranžajiem saistīto M.Bičevski no TM valsts sekretāra uz vienu no divām TP kontrolētājām — Kultūras (KM) vai Finanšu — ministrijām. Gan tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), gan M.Bičevskis šīs ziņas dēvēja par spekulācijām. Abi uzsvēra, ka neviens ar viņiem ne par UR galvenā valsts notāra vietu, ne par TM valsts sekretāra amatu nav runājis. "Neesmu aicināts runāt ne par vienu no amatiem. Šobrīd ir daudz runu, vēl vairāk spekulāciju. Man nav pamata spriest, kā būtu, ja būtu. Laiks rādīs," runājot par pārmaiņām karjerā teica M.Bičevskis. Par UR vadītāja konkursu viņš nevēlējas izteikties, vien atzina, ka neko nezina par iespējamo R.Baloža izraudzīšanos. Arī G.Bērziņš teica, ka neko nezina un nav dzirdējis. Ministrs arī noliedza, ka ticies ar UR vadītāja vietas izpildītāju Helmutu Jauju, kas pieteicies atkārtotajā vadītāja konkursā, un pārrunājis viņa karjeru. Ar R.Balodi _Dienai _neizdevās sazināties, viņa tālrunis bija izslēgts.
M.Bičevskis gan nav vienīgais, ar ko saistās politiskais tirgus par
ierēdņu rotāciju. No ZZS frakcijas priekšsēža Augusta Brigmaņa Dienai
sacītā izriet, ka ZZS kā labāko FM valsts sekretāra kandidātu redz
M.Gruškeviču. Lai arī A.Brigmanis to neatzina, nojaušams, ka iemesls
tam, visticamāk, saistīts ar ZZS vēlmi "savā ministrijā" tikt vaļā no
valsts sekretāra — TP biedra.
Šorīt intervijā Latvijas Radio finanšu ministrs Atis Slakteris
(TP) noliedza, ka būtu piedāvājis veikt kādas rotācijas saistībā ar
vakanto valsts sekretāra vietu ministrijā. Viņš atzina, ka šobrīd
viņam padomā ir trīs kandidatūras šim amatam, taču neatklāja to vārdus.
Jautāts, vai trīs favorītu vidū ir M.Gruškevics vai M.Bičevskis, finanšu ministrs
nenoraidīja viņu iespējas ieņemt šo amatu, bet Gruškevics "nav starp
tiem trim".
Gan UR vadītāja, gan valsts sekretāra amati interesanti ne vien tāpēc,
ka ir augstākie ierēdņu amati ar labu atalgojumu, bet galvenokārt
ietekmes dēļ. Nereti tieši valsts sekretāri dēvēti par reālajiem
ministriju vadītājiem. UR vadītājs nozīmi iegūst strīdīgās ar uzņēmumos
veiktām izmaiņām saistītās situācijās.
(papildināta ar priekšpēdējo rindkopu)