papildināta - Reģistrētā bezdarba līmenis novembrī - 15,1%; zemākais - Tukuma rajonā

Bezdarba līmenis novembrī : Tukuma rajonā – 11,3%, Ventspils rajonā – 11,4%, Rīgas pilsētā - 11,5%, Daugavpils pilsētā – 12,7%, Jelgavas pilsētā – 12,9%, Ventspils pilsētā – 13,3%, Limbažu rajonā – 13,4%, Jūrmalas pilsētā – 13,5%.

Rēzeknes rajonā – 31,6%, Ludzas rajonā – 27,3%, Krāslavas rajonā – 24,0%, Kuldīgas rajonā– 23,0%, Rēzeknes pilsētā - 22,6%, Balvu rajonā – 22,3%, Preiļu rajonā – 21,9%, Dobeles rajonā – 21,5%, Alūksnes rajonā – 19,9%.

* Līdz 2009.gada beigām NVA statistikas datus norāda atbilstoši rajonu sadalījumam, kurš bija spēkā līdz 2009.gada 1.jūlijam

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomikas eksperts:

Nodarbinātības valsts aģentūra publiskojusi galīgos datus par bezdarba līmeni Latvijā novembra beigās. Reģistrētais bezdarbs novembrī pieauga līdzīgi kā iepriekšējos divos mēnešos – mēneša laikā par vienu procentpunktu, novembra beigās sasniedzot 15,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Atsevišķi makroekonomiskie rādītāji turpina uzrādīt ekonomiskās aktivitātes stabilizēšanos, un arī Eiropas Komisijas ikmēneša apsekojumi par uzņēmēju prognozēm attiecībā uz darbinieku skaita pārmaiņām nākošajos trīs mēnešos arvien uzlabojas, taču reģistrētā bezdarba pieaugums joprojām ir noturīgs. Tam pamatā ir divi iemesli – pirmkārt, bezdarba novēlojums attiecībā pret ekonomisko ciklu – pārmaiņas nodarbinātībā seko aktivitātes kāpumiem vai kritumiem. Otrkārt, ir lielāka darba meklētāju motivācija reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā gan saistībā ar bezdarba pabalsta izmaksāšanas termiņa pagarinājumu līdz deviņiem mēnešiem neatkarīgi no darba stāža, gan darba prakses iespējām pašvaldībās tiem bezdarbniekiem, kuriem bezdarbnieka pabalstu saņemšanas periods ir beidzies.

Neraugoties uz decembra sākumā vērojamo tālāko bezdarba līmeņa kāpumu, turpmākajos mēnešos tomēr gaidāms bezdarba pieauguma palēninājums, kuru noteiks fundamentālo faktoru pakāpenisks uzlabojums.

Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste:

Brīvu darbavietu skaits valstī saglabājas niecīgs un liela daļa no tām joprojām ir valsts pārvaldē (793 no 2018). Arī aizņemto darba vietu skaits valsts pārvaldē, salīdzinot ar citām nozarēm, krita ne īpaši strauji. Tas ir tāpēc, ka pirmie būtiskie samazinājumi štata vietās notika tikai 3.ceturksnī.

Kopš 2008.gada 4.ceturkšņa aizņemtu darba vietu skaits jau ir samazinājies par aptuveni 20% jeb 190 000 vietu. Likumsakarīgi, visstraujākais samazinājums tika novērots būvniecībā (par 33%). Strauji krita darba vietu skaits arī mākslā un izklaidē (25%), izmitināšanā un ēdināšanā (24%), tirdzniecībā (22%), apstrādes rūpniecībā (22%).

Tā kā IKP lielākais kritums jau ir aiz muguras, visticamāk, lielākā korekcija darbinieku skaitā jau ir notikusi (vismaz privātajā sektorā). Pozitīvas tendences eksportā nozīmē, ka nodarbinātie eksporta sektoros var justies mazliet drošāk par savu darba vietu, savukārt bezdarbnieki varēs cerēt uz jaunu darba vietu rādīšanu šajos sektoros (straujš uzlabojums gan ir maz ticams).