Kā iemeslu, kādēļ šāda akcija būtu jārīko, N. Grostiņš min to ,ka nepieciešams norādīt pastāvošajai varai, ka tas laiks, kad tā strādāja kā līdz šim ir pagājis, ir sasniegta pēdējā robeža “cik tālu var ņirgāties par tautu”. Doma, ka varētu atkārtoties 13. janvāra notikumi, kad pēc pasākuma sākās nemieri, N. Grostiņam nešķiet ticama. "Šī akcija atšķirībā no iepriekšējās tiks rīkota diennakts gaišajā laikā," uzsver N. Grostiņš.
Rīgas Domes izpilddirektors Andris Grīnbergs uz jautājumu, kas un kādēļ atkārtoti sasaukta sanāksme, uzsvēra, ka viss notiek "tā kā teikts likumā". Šajā gadījumā pašvaldība ir uzaicinājusi akcijas rīkotāju pārstāvjus uz sapulci un izvērtēs attiecīgo iesniegumu, ar akcijas organizētājiem apspriedīs arī dažādas pastāvošās iespējas un pieļaujamus variantus, kā arī ņems vērā drošības iestāžu slēdzienus vai šī akcija neapdraud sabiedrību un tās intereses. A. Grīnbegs atgādināja par notikumiem 13. janvāra vakarā un uzsvēra, ka noteikti nevēloties, lai tas atkārtojas, jo “tas tomēr bija apdraudējums sabiedrības interesēm”.
Rīgas mēra Jāņa Birka (TB/LNNK) preses sekretāre Kristīne Liepa aģentūru BNS informēja, ka Rīgas domē drīzumā varētu skatīt iespēju Vecrīgā mītiņus un protesta akcijas vairs neatļaut rīkot.
Arī Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) norāda, ka Vecrīgas infrastruktūra nav piemērota masu pasākumiem ar paaugstinātu risku, un aicina turpmāk pasākumu organizatorus uzņemties lielāku atbildību par vietas izvēli masu pasākumu rīkošanā, Ludvika viedokli aģentūrai BNS pauda viņa preses sekretāre Aiga Nebare.
(papildināta ar pēdējām trim rindkopām)