c., Latvijas piekrastē izmanto daudzi saimnieki, tajā skaitā arī pazīstami cilvēki – pērn raidījums _Vides fakti_ ziņoja par Valsts prezidenta Valda Zatlera padomnieces Sandras Kukules ģimenes šādā veidā iegūtu māju, bet nu atklātībā nācis fakts, ka "klēts" piekrastē pieder arī ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) ģimenei.
Pats ministrs situācijā nesaskata neko sliktu, jo viņa sieva īpašumu iegādājusies jau faktiski pabeigtu ar saskaņotām būvniecības atļaujām, taču politologs Ivars Ījabs gan saredz ētisku pārkāpumu un norāda, ka M.Riekstiņa gadījums šāda veida "biznesam" varētu radīt "pavairojošu efektu", to padarot par normālu. Savukārt politologs Valts Kalniņš aicina raudzīties uz Tautas partijas nostāju kāpu apbūves jautājumos: "Ja šāda rīcība izriet no partijas gara, tad politiķis nav nevienu pievīlis."
Nopērk par 100 tūkstošiem
Pašreiz spēkā esošā likumdošana atļauj ēkas 300 metru attālumā no jūras krasta būvēt vienīgi tad, ja tās nepieciešamas saimnieciskām vajadzībām kā palīgbūves. Tieši šādu daļēji pabeigtu ēku arī iegādājās ārlietu ministra sieva Irēna Riekstiņa.
Daļu īpašuma Jaunkapteiņi, kas atrodas Salacgrīvas lauku teritorijā Vidzemes jūrmalas kāpās, I.Riekstiņa 2006.gada jūlijā nopirka par apaļiem 100 000 tūkstošiem latu, liecina Valsts zemesgrāmatas dati. Saskaņā ar īpašnieku savstarpēju vienošanos I.Riekstiņai lietošanā tika nodots 3 700 kv.m liels zemesgabals un palīgbūves - klēts - pamati. Tagad jaunbūve ir gandrīz pabeigta un tajā iespējams dzīvot.
Zīmīgi, ka ar I.Riekstiņu vienā dienā laivu mājas pamatus tajā pašā zemesgabalā iegādājās kompānijas Creditreform valdes loceklis Māris Baidekalns, ar kuru sazināties ceturtdien neizdevās. Lai arī Diena darīja zināmu uzņēmuma pārstāvei, kādā jautājumā pie M.Baidekalna vēršas, zvanot vakarā viņš jau bija devies prom.
Savukārt M.Riekstiņš nevēlējās sniegt Dienai komentārus par īpašumu kāpās. "Zvaniet manai sievai, tas ir viņas īpašums. Man nav jums ko teikt," sacīja ārlietu ministrs. Savukārt Latvijas televīzijai (LTV) viņš trešdien ar preses sekretāra starpniecību skaidroja, ka viņa dzīvesbiedre uzskatāma par īpašuma labticīgu ieguvēju, jo to iegādājusies jau faktiski pabeigtu.
Tipiska atrunāšanās
"Skaidrs, ka te ir runa par acu aizmālēšanu," komentējot M.Riekstiņa stāstīto, ka tas ir viņa sievas, nevis ģimenes īpašums, saka I.Ījabs. Politologs atgādina, ka M.Riekstiņš atrodas vairāk vai mazāk politikā kopš 90.gadu sākuma un ir apguvis politiskajai elitei raksturīgu stilu teikt, ka tas nav ar viņu nekā saistīts.
I.Ījabs uzsver, ka ministrs nav darījis neko nelikumīgu, taču "blēdīšanās ir notikusi, kas nav īsti smuki tik augstai amatpersonai – ārlietu ministram." Pēc politologa domām šāda rīcība tikai kalpos kā pamudinājums zemju īpašniekiem celt palīgēkas kāpās un pārdot kā dzīvojamās mājas. "Cilvēki domās - ministrs tā dara! Ar ko es esmu sliktāks," piebilst I.Ījabs.
"Ja runā par politiķi Riekstiņu, tad jautājums skatāms kontekstā ar viņa un Tautas partijas pozīciju šajā jautājumā," uzskata V.Kalniņš, norādot, ka viņa rīcība būtu vērtējama neiecietīgāk, ja viņš pārstāvētu partiju, kas ir stingri pret būvniecību kāpās. Jāatgādina, ka TP pārstāvji tieši vairākkārtīgi centušies aktivizēt saimniecisko darbību kāpās. Savulaik Ministru prezidents Aigars Kalvītis par nejēdzīgiem nosauca aizliegumus būvniecībai piekrastē. "Kāpēc Latvijas cilvēkiem būtu jādzīvo pie purviem, kaujoties ar odiem, citās nesmukās vietās, ja var izvēlēties skaistākās," sacīja A.Kalvītis. TP arī iniciēja Saeimai nodod privatizācijai piekrastes aizsargjoslu zemes.
Riekstiņš nav vienīgais
M.Riekstiņa ģimene nav vienīgā, kas tikusi pie jaunbūves kāpās, šī problēma ir diezgan izplatīta gar visu piekrasti, atzīst Vides ministrija. Pērnā gada nogalē LTV raidījums Vides fakti ziņoja par prezidenta padomnieces S.Kukules un viņas vīra Gundara Kukula vasaras māju Vidzemes jūrmalā. Arī tajā vietā jebkāda būvniecība ar likumu bija aizliegta, ja vien kāds no īpašniekiem neceļ palīgēku. Pēc tam, kad māja bija uzbūvēta, piejūras zemes īpašnieks atteicās no jaunuzceltās mājas un pārdeva to Kukulu ģimenei, kura jau no paša sākuma bija aizdevusi naudu mājas būvniecībai. Arī šajā gadījumā formāli nekas netika pārkāpts, “kādus juridiskus padomus valsts prezidentam sniedz padomniece, kuras īpašumā esoša māja uzbūvēta, izmantojot likumdošanas robus?" vaicāja Vides fakti.
Lielākā atbildība šajos būvniecības gadījumos ir jāuzņemas pašvaldību būvvaldēm, kurām būtu jāseko, lai piejūras īpašumos tiešām taptu tikai palīgbūves, nevis savrupnami.
(papildināta ar 5. rindkopu)