“Es domāju, ka šis izteikums, tāpat kā daļa citu ar ārpolitiku saistīto izteikumu prezidenta Medvedeva runā, ir jāvērtē saistībā ar ASV prezidenta vēlēšanām. Te mēs varētu runāt par signāla sūtīšanu jaunievēlētajam prezidentam Barakam Obamam. Krievijas prezidenta runa tika pārlikta, un iekrita vienā dienā ar ASV prezidenta vēlēšanām. Krievijai un ASV ir atšķirīgi viedokļi. Latvijai ikdienas režīmā par šiem izteikumiem nebūtu jābaidās. Taču tiem, kas nodarbojas ar ārpolitiku un drošības politiku, tas būtu jāvērtē. Tas neveicinās vispārējo drošības klimatu Eiropā un jo īpaši šajā Eiropas daļā. Jāuzsver, ka ASV pretraķešu sistēma nav radīta ar mērķi apdraudēt Krievijas Federāciju. Taču tās atbildes solis atsauc atmiņā aizgājušo gadu bruņošanās sacensības gaisotni. Vienlaikus Medvedevs šodien piedāvāja runāt par jaunu Eiropas drošības arhitektūru. Man to ir grūti salikt kopā,” sacīja ārlietu ministrs.
Valsts prezidenta Valda Zatlera ārlietu padomnieks Valdis Pelšs
uzskata, ka šādi izteikumi neveido savstarpējo uzticību reģionā un ved
uz spriedzes palielināšanos. Tomēr šis Krievijas prezidenta paziņojums
vairāk jāuztver kā žests, Dienai teica V.Pelšs.
Par gatavību izvietot līdzās Polijai un Lietuvai īsās darbības rādiusa raķetes Iskander, D.Medvedevs trešdien paziņoja savā pirmajā uzrunā tautai. Viņš uzsvēra, ka šī soļa mērķis esot “neitralizēt” plānoto ASV pretraķešu sistēmu, kas tiks izvietota Polijā un Čehijā. Viņš arī piedraudēja, ka elektroniski mēģinās bloķēt raķešu sistēmas darbību. “Tāpat mēs arī apsveram šim pašam nolūkam izmantot Krievijas floti,” sacīja Krievijas prezidents.
Šī bija pirmā D.Medvedeva uzruna pēc stāšanās amatā, tādēļ tai tiek pievērsta īpaša uzmanība. Lai arī Savienotās valstis uzsver, ka tās raķešu sistēmas vienīgais mērķis ir pasargāt sevi no tādām naidīgām valstīm kā Ziemeļkoreja, Maskava šāda bruņojuma izvietošanu savā bijušajā ietekmes sfērā uzskata par tiešo apdraudējumu. Komentējot D.Medvedeva izteikumus, Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Latvijai nevajadzētu bažīties par raķešu izvietošanu Kaļiņingradā. Taču esot arī skaidrs, ka tas neveicinās drošības klimatu reģionā.
D.Medvedevs trešdien vainoja "savtīgo" ASV ārpolitiku, kas esot izraisījusi Maskavas un Tbilisi konfliktu augustā. Viņš arī izteica ierosinājumu pagarināt valsts prezidenta un Krievijas parlamenta apakšpalātas jeb Valsts domes pilnvaru termiņu, raksta Reuters.
D.Medvedevs uzskata, ka Krievijas un Gruzijas konflikts jautājumā par separātisko Dienvidosetiju bija "ASV administrācijas augstprātīgā kursa, kas ienīst kritiku un dod priekšroku vienpusējai lēmumu pieņemšanai, rezultāts". "Konflikts Kaukāzā tika izmantots kā iegansts, lai uz Melno jūru nosūtītu NATO karakuģus un pēc tam steigā panāktu vienošanos par Amerikas pretraķešu aizsardzības sistēmas izvietošanu Eiropā, kas var izraisīt Krievijas pretreakciju," sacīja Krievijas prezidents, kura runa tika pārraidīta televīzijā un radio.
(papildināta - ar 3.rindkopu un eksperta A.Sprūda komentāru)