SC nepiedalās, PCTVL atgādina par Širaka teikto
Saskaņas Centra (SC) deputāti atstāja Saeimas ārkārtas sēdi, bet PCTVL atgādināja Francijas prezidenta savulaik Latvijai norādīto, ka ir brīži, kad labāk paklusēt.
SC frakcijas deputāts Andrejs Klementjevs aģentūrai LETA sacīja, ka sagatavotais lēmumprojekts skaidri parāda, ka pie konflikta ir vainīga tikai viena puse - Krievija, taču šāda nostāja atšķiras no SC viedokļa. "Ir sācies sarunu process un par to nevar nepriecāties. Tāpēc jebkādu retrospektīvu paziņojumu pieņemšana var tikai kaitēt," iepriekš Dienai teica SC frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, uzsverot, ka šis paziņojums nāk par vēlu.
“Ceru, ka Jūs atceraties toreizējā Francijas prezidenta Žaka Širaka
vārdus, ka ir brīži, kad būtu labāk paklusēt,” savu uzstāšanos Saeimas debatēs sāka PCTVL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners. Viņš
uzskata, ka politiķi skrien vilcienam pa priekšu un norādīja, ka joprojām nav ANO rezolūcijas un nav arī vienotas Eiropas Savienības
nostājas par notikumiem Gruzijā. “Krievijas nosodīšana, pēc mūsu ziņām, neatbilst faktiem,”
paziņoja J.Pliners.
Riekstiņš norāda, ka attiecības ar Krieviju būs jāmaina
Sēdes sākumā Saeimas deputātus uzrunāja Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). Ministrs aicināja nekavējoties veidot starptautisku ekspertu grupu, kas pārbaudītu izskanējušās ziņas par joprojām notiekošo vardarbību pret civilajiem iedzīvotājiem gan konflikta zonās, gan ārpus tām. Viņaprāt, arī Latvijai būtu jābūt gatavai nosūtīt savus ekspertus šādā misijā.
“Pēdējās nedēļas notikumi Eiropas Savienībai un NATO neļauj turpināt attiecības ar Krieviju līdzšinējā gaisotnē it kā nekas nebūtu noticis," teica M.Riekstiņš.
Savukārt Sandra Kalniete (PS) izteica sarūgtinājumu par “lēno un nekonkrēto” Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu vadītāju rīcību. “Iespējams, pasaule vēl šodien gulētu lāča miegā atvaļinājuma noskaņojumā, ja mūsu valstu vadītāji nebūtu ieņēmuši skaidru un skaļu nostāju,” S.Kalniete debašu laikā atgādināja Polijas, Ukrainas, Lietuvas un Igaunijas prezidentu un Latvijas premjera vizīti uz Gruziju un piedalīšanos mītiņā Tbilisi.
Viņa uzskata, ka Ārlietu komisija ir vienojusies par tādu paziņojuma tekstu par kuru nav jākaunas.
Komisija paziņojumu padara noteiktāku
Saeimas Ārlietu komisija ceturtdien izskatīja 22 jaunus priekšlikumus parlamenta paziņojuma projektam par Krievijas-Gruzijas militāro konfliktu. Deputāti nolēma mainīt vakar pieņemtā paziņojuma virsrakstu, nosaucot to par paziņojumu "Par Krievijas Federācijas militāro uzbrukumu Gruzijai". Par paziņojumu kopumā virzīšanai skatīšanai Saeimā nobalsoja septiņi, pret bija viens komisijas loceklis.
Komisija atbalstīja deputāta Dzintara Zaķa ("Jaunais laiks") priekšlikumu jau iepriekš paziņojumā iekļauto teikumu par nosodījumu konflikta risināšanai militārā ceļā padarīt skarbāku - nosodot Krievijas militāru uzbrukumu Gruzijai.
Tika atbalstīts priekšlikums paziņojumā iekļaut līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem.
Par gandrīz katru no priekšlikumiem deputātu starpā izvērsās plašas debates.
Bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks, veicot izmaiņas paziņojumā, aicināja deputātus atcerēties, ka Krievijas-Gruzijas konflikts izraisījis Latvijas uzmanību tieši tādēļ, ka Krievija rīkojusies neadekvāti un pārkāpusi Gruzijas suverenitāti. Arī deputāts Dzintars Rasnačs ("Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK) aicināja nedomāt tik daudz par diplomātiskiem izteicieniem, jo deklarācijas pieņemšana ir politiska, nevis diplomātiska. "Tā nav diplomātija, tas ir politisks paziņojums," viņš uzsvēra.
Komisijas deputāti arī noraidīja "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) līdera Jakova Plinera priekšlikumu paziņojumā nosodīt "Gruzijas valdību par 8.augusta militāro akciju Dienvidosetijā, kura novedusi pie masveida civiliedzīvotāju bojāejas, Chinvali pilsētas sagraušanas un izraisījusi plašu militāro konfliktu".
Savukārt tika atbalstīts priekšlikums ES dalībvalstis, Eiroparlamentu un Eiropas Komisiju aicināt "aktīvi iesaistīties Eiropas Savienības Francijas prezidentūras sāktā miera plāna īstenošanā un nodrošināt palīdzības resursus Gruzijai kara seku ātrai likvidēšanai". Vairāki deputāti gan norādīja, ka Francijas piedāvātais miera plāns izraisījis pretrunīgu vērtējumu un jau kritizēts.
Tautas kalpu atsaucību guva arī deputātes Sandras Kalnietes priekšlikums aicināt ES valstis un institūcijas, "izstrādājot jauno ES un Krievijas partnerības un sadarbības līgumu, atkārtoti izvērtēt līdzšinējās ES un Krievijas attiecības, kā arī pārskatīt vīzu režīma nosacījumu".
Komisijas deputāti atbalstīja arī priekšlikumu iekļaut paziņojumā aicinājumu intensificēt dialogu par Gruzijas uzņemšanu NATO, sākt Gruzijas iesaisti Rīcības plānā dalībai NATO.