papildināta - Sākušies sastrēgumi virzienā uz Rīgu

Redzi, tas lauku skaistums, godīgi sakot, ir brīnišķīgs tik tiktāl, ka ciemos aizbraukt, atpūsties un papriecāties. Reāli ikdienā tas ir milzīgs grūts darbs: kopt māju, dārzu. Protams, ir cilvēki, kuri to ar prieku uzņemas, bet man, piemēram, absolūti negribas. Man patīk mana ''betona kaste'' jaunajā projektā, iekārtota ļoti smuki un mājīgi. ''Betona kasti'' pārdodot, pavisam noteikti varētu atļauties māju, bet negribas. Draugi pārbesījušies ņemdamies ap tām savām mājām. Nemaz nerunājot, ka darbs ta Rīgā vai kādās citās pilsētās - nu, vismaz lielākai daļai. Līdz ar to, jāšēž diendienā milzīgos sastrēgumos, plus bērni ir ķīlnieki, jo vienus līdz tai savai lauku mājai vai ārpilsētas ciematam pēc skolas palaist bīstami, da nemaz tik vienkārši ar piepilsētas transportu bērns uz tām mājām nevar aizbraukt! Tad nu nīkst skolā, kamēr vecāki var dodas no darba mājās, lai kopā ar viņiem aizbrauktu. Nemaz nerunājot par to, ka ziemā uz ciematu vai viensētu ceļš jāšķūrē vai dārgi jāmaksā šķūrētājiem, citādi esi ''iebetonēts''. Ļoti daudz mīnusu tai skaistajai dzīvei laukos... Bet tā - ciemos uz dažām dienām laukos - forši! Cilvēki ir dažādi.

Nabadziņi lien savās betona alās.... brrr... ja man tagad vajadzētu braukt uz pilsētu, uz dzīvokli... kas var būt briesmīgāk... Pareizāk - kas var būt labāk... ārā čabina lietus, zied puķes... apavi nav valkāti kopš piektdienas... Rīt gan uz darbu, bet tas diezgan reti ir pilsētās... pārdzīvošu dažas dienas... vakaros sagaida dārzs, suns, kaķis, svaigs gaiss, klusums... kāds puskilometrs līdz kaimiņiem... Mūsdienu komunikācijas arī laukos pieejamas - internets, satelīts. Ko meklēt tajās daaudzdzīvokļu kastēs ? Nespēju saprast.

Nu ka tik negadās atkal kāds no TP,kuram jāsteidzas vairāk kā citiem....