Galīgais lēmums otrdien vēl netika pieņemts, jo jāveic tehniski precizējumi, līdz ar to vēl nevar pateikt, kad tieši V.Seleckim nauda tiks pārskaitīta.
Par ECT spriedumu izpildi atbildīgais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) iepriekš Dienai uzsvēra, ka valsts V.Selecka gadījumā, atbalstot kompensācijas izmaksu, rīkojas tāpat kā visos citos gadījumos, kad ECT spriedums ir par labu kādas personas interesēm. M.Riekstiņš atturējās vērtēt, vai ir pieņemami, ka šie izdevumi no valsts budžeta ir saistīti ar tiesvedību, kuru pret V.Selecki uzsāka Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle par goda un cieņas aizskārumu, kā arī 10 000 latu kompensācijas piedziņu. Ministrs uzskata, ka varētu diskutēt par Latvijas tiesnešu spriedumiem, ar kuriem A.Šķēles prasības atzītas pamatotas.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa 2001.gada septembrī A.Šķēles prasību apmierināja un uzdeva V.Seleckim atvainoties bijušajam premjeram, kā arī samaksāt viņam 10 000 latu par goda un cieņas aizskaršanu. Publicists spriedumu pārsūdzēja, taču arī Rīgas apgabaltiesa pieņēma viņa interesēm nelabvēlīgu spriedumu, ko 2004.gada sākumā nemainīja arī Augstākās tiesas Senāts.
Pēc šī Senāta sprieduma V.Seleckis atzina, ka tiesas piespriesto faktiski jau ir izpildījis un tiesas piespriesto kompensāciju A.Šķēlem samaksājis uzreiz pēc apelācijas instances tiesas sprieduma paziņošanas. "Pretēji pārliecībai" aizsūtīta atvainošanās vēstule ekspremjeram uz mājām.
V.Seleckis toreiz arī sacīja, ka Senāts pēc būtības nav vērtējis viņa iesniegto kasācijas sūdzību. Publicists novērojis, ka gadījumos, "kad Šķēle saka kaut ko par mani, tas ir viedoklis", bet, ja V.Seleckis kaut ko saka par ekspremjeru, tā esot atsaucama ziņa.
V.Selecka advokāts Agris Bitāns sacīja, ka jau 2004.gadā ECT iesniegta sūdzība. Latvijas valsts šajā lietā iesniegusi vienpusējo deklarāciju, šādi atzīstot pieļauto pārkāpuma faktu un piedāvājot samaksāt iepriekšminēto kompensāciju, kuras apjoms, pēc advokāta teiktā, ir lielākais, kāds bijis līdzīga rakstura lietās.
A.Bitāns sacīja, ka V.Seleckim gan bijusi vēlme, lai lietu ECT izskatītu tiesas sēdē, bet vai nu tiesas noslogotības dēļ vai citu apstākļu dēļ tiesa izlēmusi lietu skatīt rakstveidā. Šis 3.marta tiesas lēmums ir pamats, lai publicists vērstos pie valsts pārstāvjiem un lūgtu kompensāciju viņam izmaksāt, skaidroja advokāts.
Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine skaidroja, ka Latvija šajā lietā iesniegusi vienpusējo deklarāciju un ECT to pieņēmusi. Tagad Latvijas valstij būs jāmaksā publicistam kompensācija.
Kā skaidroja I.Reine, vienpusējas deklarācijas tiek iesniegtas ECT tādās lietās, kurās valsts ir izdarījusi acīmredzamu pārkāpumu, pati sūdzība ir ļoti labi pamatota, un starp pusēm nav iespējams panākt mierizlīgumu.
I.Reine arī piebilda, ka šādās situācijās vienpusēja deklarācija tiek iesniegta, jo tiesāšanās Strasbūrā prasa daudz laika un lielus cilvēkresursus.
(pievienotas pirmās divas rindkopas)