To žurnālistiem pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) ārkārtas sēdes atzina LBAS un LDDK pārstāvji.
LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers sacīja, ka viņu konsolidācijas pasākumi neapmierina "ne pēc satura, ne pēc formas". Pēc viņa teiktā, valdībai par 2012.gada valsts budžetu vispirms vajadzēja runāt ar sociālajiem partneriem, lai jau laikus varētu iecerētos konsolidācijas pasākumus pārrunāt ar nozaru arodbiedrībām, ekspertiem un ministrijām.
Tāpat Krīgers pauda viedokli, ka piedāvātie konsolidācijas pasākumi ir vienreizēji un nav uz strukturālajām reformām balstīti – no 2012.gada darba plāna tiek izsvītroti pasākumi, kurus tāpat vajadzēs pildīt 2013. vai 2014.gadā, piemēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecība. "Gaidījām reformas, par kurām sausu muti runāts jau trīs gadus," viņš uzsvēra, paskaidrojot, ka ar tām LBAS domā mazu, efektīvu valsts pārvaldi un valsts izdevumu samazinājumu nevajadzīgajām funkcijām, kuras joprojām ir pietiekami daudz.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone žurnālistiem atzina, ka no darba devēju viedokļa piedāvātie konsolidācijas pasākumi ir samērā neitrāli. Galvenais, uz ko LDDK pastāvējusi, ir nodokļu necelšana, kas arī tiek paredzēts.
"Protams, ka konsolidācijas pasākumi ir samērā formāli, tie nav pēc būtības un tie nav balstīti uz strukturālo reformu bāzes," sacīja Meņģelsone.
"Šogad ir panāktas vairākas būtiskas vienošanās, kas ļāvušas cerēt, ka turpmākie budžeta konsolidācijas pasākumi noritēs uz valsts pārvaldes strukturālo reformu un ēnu ekonomikas samazināšanas, nevis jau esošo godīgo nodokļu maksātāju rēķina. Vienlaikus ar Finanšu ministriju esam vienojušies par nodokļu politikas stratēģiju 2011.–2014. gadam, paredzot nodokļu sistēmas prognozējamību un virzību uz pakāpenisku nodokļu samazināšanu. Plānojot nākamā gada budžetu, viens no primārajiem nosacījumiem ir nepalielināt nodokļu slogu, jo tas radīs pilnīgi pretējas sekas un veicinās pieaugošu ēnu ekonomikas īpatsvaru," norādīja Meņģelsone.
Viņa uzsvēra, ka ir jāpabeidz valsts funkciju audits un jāievieš reālas strukturālās reformas, tādējādi maksimāli samazinot tos budžeta izdevumus, kas rada lieku administratīvo slogu. "Viens no risinājumiem ir funkciju deleģēšana privātajam sektoram, kas tiek apspriesta jau ilgāku laiku, tomēr līdz šim nav pilnvērtīgi ieviesta praksē," piebilda Menģelsone. Tāpat LDDK ģenerāldirektore norādīja uz nepieciešamību pārskatīt valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, kas patlaban arī ir pārlieku liels slogs valsts budžetam.
Tomēr, pēc viņas teiktā, LDDK lielu iebildumu pret konsolidācijas pasākumiem nav – darba devējus vairāk neapmierina forma, kādā valdība īsteno dialogu ar viņiem.
Nākamā NTSP sēde tiks organizēta pirms budžeta iesniegšanas Saeimā.
Jau vēstīts, ka valdība pašlaik strādā pie nākamā gada budžeta. Ministru kabinets apstiprinājis budžeta konsolidācijas pasākumus par 122 miljoniem latu, taču gan par konsolidācijas summu, gan pasākumiem trešdienas vakarā valdības pārstāvji vēl runās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
NTSP koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, tādējādi garantējot sociālo stabilitāti valstī. NTSP un tās apakšpadomes uz paritātes pamatiem veido valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izvirzītie pārstāvji.
(pievienota 7., 8. un 10.rindkopa)