Ne premjers Valdis Dombrovskis (JL), ne finanšu ministrs Einars Repše (JL) konkrēti nepateica, kurš no budžeta izdevumu samazināšanas scenārijiem – 20%, 30% vai 40% - tiks īstenots. Tomēr no E.Repšes teiktā un valdībā panāktās vienošanās var secināt, ka jāsamazina arī iepriekš par nesamazināmiem uzskatītie sociālā budžeta izdevumi un ka valdība pamatā rēķinās ar 40% samazinājumu.
Pēc finanšu ministra teiktā, Labklājības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) uzdots meklēt iespējas ietaupīt uz tā saukto nesamazināmo sociālā budžeta izdevumu rēķina. Tas nozīmē, ka tiks meklēti vēl citi smagi un radikāli taupības pasākumi, jo starp nesamazināmiem tēriņiem ir pensijas, bezdarbnieku pabalsti, ģimenes pabalsti, invaliditātes pabalsti, piemaksas un tā sauktās māmiņu algas.
No E.Repšes sacītā izriet, ka tēriņu samazināšana varētu skart bezdarbnieku pabalstus un, pretēji iepriekš paustajam, bezdarbnieku pabalstus varētu skart izmaiņas – varētu samazināties gan pabalsta apjoms, gan pabalsta izmaksas termiņš. Tāpat no finanšu ministra teiktā varēja saprast, ka izmaiņas varētu būt tā saucamajās māmiņu algās, kas nereti, pēc E.Repšes vārdiem, pēdējos gados “pārvērtušās par tētiņu algām”, jo vecākiem ļāva izvēlēties no kura ienākumiem pabalstu aprēķināt. Valdība, visticamāk, mainīs sistēmu tā, lai “māmiņu algas būtu māmiņu algas”. Finanšu ministrs teica, ka valdība, meklējot taupības risinājumus, joprojām darīs visu iespējamo, lai nebūtu jāsamazina pensijas.
Veselības ministram Ivaram Eglītim (TP), kurš noteicis sarkanās līnijas un paziņojis, ka veselības aprūpē 40% samazinājums nav īstenojams, būs jāturpina darbs pie reformu īstenošanas, kas atliktas ilgu laiku. E.Repše pieļāva, ka, visticamāk, tiks sākta diskusija par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Kā piemēru viņš minēja obligāto civiltiesiskās atbilldības apdrošināšanu (OCTA), kuras ieviešana esot ļāvusi sakārtot sistēmu. Kāpēc mēs nevarētu arī veselības aprūpē strādāt pie šāda priekšlikuma, norādīja E.Repše. Viņš piebilda, ka veselības ministrs to principā esot atbalstījis, taču atzinis, ka tam būtu nepieciešams ilgāks laiks.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) skeptiski vērtē iespējas vēl ietaupīt uz sociālo maksājumu rēķina. Viņaprāt, ļoti piesardzīgi ir jāvērtē bezdarbnieku pabalstu izmaksas termiņa samazināšana, jo tas var draudēt ar vēršanos Satversmes tiesā. Tādējādi valsts, iespējams, pārkāps tiesisko paļāvības principu, kad cilvēks ir maksājis sociālo nodokli, rēķinotos ar to, ka darba zaudēšanas gadījumā gadījumā saņems pabalstu, norādīja ministrs. Arī par iespējām mainīt vecāku pabalstu sistēmu, viņš pagaidām bija atturīgs, norādot, ka vērtēs, vai nepastāv tiesāšanās risks.
Arī veselības ministrs I.Eglītis pagaidām bija atturīgs komentāros par finanšu ministra pieļauto ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. Tās nav zāles veselības aprūpes sistēmai, ja vispirms netiek atbildēts jautājums, vai tādējādi iegūsim vairāk naudas, komentēja veselības ministrs. Viņš apšauba, ka ekonomiskās krīzes laiks, kad daudzi zaudē darbu, ir īstais brīdis ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, kas prasīs iedzīvotājiem papildus tēriņus. I.Eglītim radies iespaids, ka premjers sapratis, ka 40% samazinājums veselības nozarē nav īstenojams. I.Eglītis sacīja, ka reālākais scenārijs, kam viņš varētu piekrist, ir tēriņu samazinājums par 20%.
Pēc FM aprēķiniem 20% izdevumu apcirpšana šā gada budžetu ļautu izveidot ar deficītu 8,5% apmērā no IK; 30% samazinājums - ar 8,1%; 40% samazinājums nodrošinātu 7,7% deficīta. Visos variantos deficīts konsolidēts ar pašvaldību budžetiem, kuru valdība pieļauj 1% apmērā.
Lai arī šāds deficīta apmērs nesakrīt ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) prasīto (4,9%), E.Repše uzskata, ka aptuveni 7% deficīta nodrošināšana budžeta grozījumos “dod labu pamatu sarunām ar aizdevējiem”. Budžeta deficīts rēķināts ar prognozi, ka IK kritums šogad ir 12%, veidojot 14 miljardus latu. FM prognozē, ka 2010.gadā IKP kritums būs 2%, bet 2011.gadā pieaugums 1,4%.
Pēc FM jaunākajām prognozēm šā gada budžeta ieņēmumi lēsti 4 miljardu latu apmērā, 2010. un 2011.gadā - 3,6 miljardi.
Valdība turpinās lemt par budžeta grozījumiem piektdien, kad ārkārtas valdības sēdi sasaucis Valsts prezidents Valdis Zatlers. Aprīļa beigās Latvijā ieradīsies SVF un EK misija. Līdz tam laikam valdība cer vienoties par konkrētu budžeta grozījumu rāmi. No sarunām ar aizdevējiem varētu būt atkarīgs, kurš no trim variantiem tiks īstenots.
(papildināta ar 4.,5.rindkopām)