Pensiju referenduma sākotnējo iniciatoru atklāto vēstuli, kurā Latvijas televīzijai (LTV) pārmesti nodomi atspoguļot vienpusēju viedokli ceturtdien tautas nobalsošanai veltītajā raidījumā 100.pants, LTV vērtē kā politisku spiedienu un jaukšanos redakcijas darbā.
Tikai pretinieki
Viens no Pensionāru un senioru partijas (PSP) līderiem Jānis Kleinbergs un organizācijas Sabiedrība citai politikai (SCP) izveidotājs Aigars Štokenbergs trešdien izplatītajā vēstulē reaģēja uz informāciju, ka LTV 14.un 21.augustā demonstrēs 100.panta (raidījuma nosaukums ir no Satversmes panta, kurā ir runa par vārda brīvību un cenzūras aizliegumu) speciālizlaidumus. Tie veltīti 23.augustā gaidāmajam referendumam par grozījumiem pensiju likumā, raidījumu mērķis — "sniegt plašu un daudzpusīgu informāciju par pensiju sistēmu un tās iespējamām izmaiņām", teikts relīzē. Pirmajā raidījumā ceturtdienas vakarā piedalās premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (TP), Labklājības ministrijas speciālists Ingus Alliks un Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņs Bičevskis (TP). J.Kleinbergs un A.Štokenbergs prognozēja, ka notiks vienpusēja viedokļa paušana, "jo raidījumā pārstāvēts tikai to personu viedoklis, kuri ir aktīvi pretojušies izmaiņām pensiju likumā".
LTV ģenerāldirektors Edgars Kots, kuram vēstulē lūgts nodrošināt likumu ievērošanu, Dienai to nodēvēja par neapšaubāmu politisku spiedienu — ja viņš uz vēstuli reaģētu, viņš tam pakļautos. Raidījums neesot ieplānots kā "viedokļu cīņa", bet gan kā iespēja skatītājiem zvanīt un uzdot jautājumus "speciālistiem, kas apkalpo budžetu". Komentējot iebildi par viedokļu vienpusību, E.Kots atbildēja ar pretjautājumu — kā varot zināt, ka uzaicinātajiem ir vienpusējs viedoklis? Savukārt Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece uzskata, ka raidījuma satura ietekmēšana pirms tā rādīšanas, kā to, viņasprāt, vēlas vēstules autori, būtu cenzūra.
Aizbildinās ar kļūdu
Jau pagājušajā nedēļā I.Godmanis paziņojis, ka "īpašā raidījumā skaidros iedzīvotājiem situāciju pensiju sistēmā", vēsta BNS. Tomēr LTV ziņu dienesta vadītājs un viens no 100.panta speciālizlaidumu vadītājiem Mareks Gailītis (otra ir Iveta Elksne) nedomā, ka LTV ar 100.panta speciālizlaidumu kļūs par varas ruporu: "Štokenberga kungam ir iespējas raidījuma laikā piezvanīt vai pirms raidījuma atsūtīt elektronisko pastu, viņš ir tāds pats skatītājs kā pārējie." Jautāts, kāpēc referendumam īpaši veltītā raidījumā pie vārda netiek tieši tautas nobalsošanas sākotnējie iniciatori, M.Gailītis atbildēja, ka raidījums paredzēts par pensiju sistēmu — ja preses relīzē bijis rakstīts, ka par referendumu, tā varbūt esot kļūda. Arī nekādas pretrunas ar kvalitatīvas žurnālistikas ābeci, ka jāatspoguļo abu pušu viedokļi, M.Gailītis nesaskatīja, aizrādot — gan jau visu pušu nostāja nākamnedēļ parādīšoties Jāņa Dombura diskusiju raidījumā Kas notiek Latvijā?
Ceturtdien M.Gailītis precizēja, ka raidījumā piedalīsies arī Aizkraukles Pensionāru biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Helēna Ūdre. Latvijas Pensionāru federācija apstiprināja, ka biedrība ir tās dalīborganizācija. Jāatgādina, ka federācija neatbalsta tautas nobalsošanai nodotos pensiju likuma grozījumus, savukārt tās vadītāja Aina Verze kandidējusi vēlēšanās no premjera partijas LPP/LC saraksta un nesen saņēmusi valdības Atzinības rakstu.
Kā piektdien Dienai sacīja žurnālists Jānis Domburs, viņš vēl nav pieņēmis lēmumu, par kādu tematu tiks diskutēts nākamajā raidījumā Kas notiek Latvijā? Viņš par to izšķiršoties pirmdien. «Mareks Gailītis savos izteikumos ir aizrāvies un viņam vēlamo uzdevis par esošo», Dienai sacīja raidījuma vadītājs. Kaut gan iepriekšējā Kas notiek Latvijā? J.Domburs pauda, ka nākamais, visticamāk, varētu būt par pensiju referendumu, sekoja notikumi Gruzijā, ko iepriekš nebija iespējams paredzēt. Tā kā par pensiju jautājumiem raidījumā runa bijusi jau ne reizi vien, J.Domburs drīzāk sliecas domāt, ka nākamās TV debates būs par karu Kaukāzā.
Likuma grozījumi, kas paredz minimālās pensijas paaugstināšanu līdz vismaz Ls 135 mēnesī pašreizējo nepilno Ls 50 vietā, Saeimā tika noraidīti, līdz ar to par tiem notiks tautas nobalsošana. Valdības pārstāvji vairākkārt brīdinājuši, ka grozījumi var sagraut pensiju sistēmu.
(papildināta ar Jāņa Dombura teikto, iepriekšpēdējā rindkopā)