Tiesa, VID saskaņā ar likumdošanu nav tiesīgs meklēt jaunu vadītāju, kamēr V.Vaškevičs ir savā amatā. Savukārt lēmumu par atbrīvošanu no amata VID nevar pieņemt, jo V.Vaškevičs pašlaik ir uz slimības lapas.
Par to, vai V.Vaškeviču uz laiku atstādināt no amata, VID izškirsies tikai tad, kad viņš atgriezīsies darbā, saka VID komunikācijas daļas vadītāja Agnese Grīnberga. Taču arī atstādināšana neļautu uzsākt jauna Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka meklēšanu, jo viņš formālu no amata nebūtu atbrīvots.
Turklāt jāņem vērā, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Kažociņa lēmumu par pielaides anulēšanu V.Vaškevičs vēl var pārsūdzēt ģenerālprokuroram desmit dienu laikā no dienas, kad uzzinājis par šo lēmumu, un kā ziņo portāls Kriminal.lv V.Vaškevičs to plāno darīt. Tikai ģenerālprokurora lēmums būs galīgs un nepārsūdzams.
Ja ģenerālprokurors pielaides anulēšanu atstās spēkā, tad VID vadībai, saskaņā ar likumu Par valsts noslēpumu, V.Vaškevičs nekavējoties būs jāpārceļ darbā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu, vai ar viņu jāizbeidz darba attiecības, un turpmāk viņam būs liegta iespēja saņemt speciālo atļauju.
"Juridiski šķēršļi ir, bet mūsu ministra kompetencē bija uzdot rīkoties likumā paredzētajā kārtībā," saka Finanšu ministrijas pārstāve Diāna Bērziņa, skaidrojot, ka A.Slakteris lēmumu par jauna Muitas kriminālpārvaldes vadītāja meklēšanu pieņēmis, jo šodien saņēmis vēstuli no SAB, kurā teikts par V.Vaškevičam anulēto pielaidi. Kā iepriekš sacīja VID komunikāciju daļā, bez pielaides viņš nevar pildīt savus amata pienākumus. Šāda prasība saistīta ar informācijas slepenību, ar kādu muitas kriminālpārvaldes priekšniekam ikdienā ir jāstrādā.
SAB medijiem neatklāj, kādēļ pieņemts lēmums par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu. Arī A.Slakterim neesot darīti zināmi iemesli, sacīja D.Bērziņa. Savukārt VID sniegt sīkākus komentārus atsakās SAB noteiktās konfidencialitātes dēļ.
Saskaņā ar likumu Par valsts noslēpumu pielaidi var anulēt vairāku iemeslu dēļ, tajā skaitā, ja atklājies, ka persona par sevi sniegusi apzināti nepatiesas ziņas, vai pārbaudē konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.
Jāatgādina, ka nesen Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atzinis V.Vaškeviču par aizdomās turamo saistībā ar nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijās un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos. Par to VID bija ierosinājis dienesta pārbaudi.
Ar V.Vaškeviču Dienai nav izdevies sazināties, jo viņš neatbildēja ne uz telefona zvaniem, ne īsziņām.
Savukārt portāls Kriminal.lv ziņo, ka V.Vaškevičs ceturtdien vērsies ar iesniegumu SAB, kurā V.Vaškevičs pauž, ka SAB "pieņemtais lēmums ir pamatots nevis uz pierādījumu pamata, kā to nosaka pastāvošā likumdošana, bet uz pilnīgi nepamatotu pieņēmumu pamata, kas izskanējuši masu saziņas līdzekļos". SAB šīsdienas pievakarē V.Vaškeviča iesniegumu vēl nebija saņēmis, sacīja SAB pārstāve Ieva Tamčere.
Iesniegumā V.Vaškevičs arī apgalvo, ka par pielaides anulēšanu šorīt uzzinājis vienlaicīgi no masu medijiem un J.Kažociņa 25.jūlijā parakstītās vēstules. Interesanti, ka trīs dienas pēc tam, kad J.Kažociņš piektdienā parakastījis vēstuli, V.Vaškevičs no pirmdienas, 28.jūlija paņēmis slimības lapu.
VID neuzskata, ka tas darīts apzināti lai izvairītos no iespējamās atbrīvošanas no amata, jo neesot fakti, kas par to liecina. VID komunikāciju daļā Dienai skaidroja, ka pēc savulaik notikušās V.Vaškeviča automašīnas spridzināšanas, ārsti teikuši, ka rehabilitācijas un ārstēšanās process var būt garš.
(Papildināta visa ziņa)