Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) savus ministru amatu kandidātus topošajā premjera Valda Dombrovska (JL) valdībā varētu nosaukt pirmdien, 1.novembrī, aģentūrai LETA pieļāva ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš skaidroja, ka pirmdien notiks ZZS valdes sēde, pēc kuras arī varētu tik paziņoti ministru amatu kandidāti.
Mūrniece sola ne “vienmēr akli aiztāvēt savus dienestus”
L.Mūrniece sarunā ar Diena.lv atzina, ka viņai "bijis laiks kārtīgi pārvērtēt, kas bijis pareizi un kas - nē."
"Tagad saprotu, kas jāmaina gan manī, gan pašā Iekšlietu ministrijā," teica L.Mūrniece. Turpmāk viņa sola situācijas izvērtēt nosabiedrības interešu viedokļa, nevis "vienmēr akli aizstāvēt savus dienestus".
L.Mūrniece arī centīšoties sabiedrībā nodrošināt lielāku informētību: "Nopietni runāšu ar visiem dienestu vadītājiem, lai panāktu lielāku atklātību”. Savukārt, policijas darbiniekiem turpmāk esot jāsniedz palīdzība, nevis jārada bailes.
Pabriks sola kuplināt armiju
A.Pabriks par galveno prioriāti darbam Aizsardzības ministrijā uzskata jautājumus, kas saistīti ar ministrijai atvēlēto budžetu.
“Aizsardzības ministrija pēdējā laikā ir ļoti noasiņojusi. Ja šis jautājums netiks risināts, tas var atstāt nopietnu ietekmi,” portālam Diena.lv stāsta A. Pabriks. “Ja nav cilvēku, nav arī armijas,” viņš uzsver, norādot uz to, ka domā pievērsties tam, kā maksimāli atrisināt cilvēkresursu jautājumu šajā nozarē.
Kā otro prioritāti A. Pabriks izvirza jautājumu par Latvijas starptautisko līdzdalību aizsardzības jomā, īpašu uzmanību pievēršot sauszemes spēku sadarbībai. Par trešo svarīgāko uzdevumu savā darbā aizsardzības ministra kandidāts uzskata jautājumus, kas saistīti ar NATO un tās jauno stratēģiju.
Ēlerte sargās kultūras institūcijas un stiprinās nacionālo identitāti
S. Ēlerte Dienai.lv jau iepriekš norādīja, ka pirmā prioritāte kultūras ministres amatā būšot nodrošināt, lai krīzes laikā nepazustu neviena kultūras institūcija. Otrkārt, S. Ēlerte domā pievērsties nacionālās identitātes stiprināšanai. Tas būtu panākams, pilnveidojot Dziesmu svētku procesu, kā arī attīstot moderno mūsdienu mākslu. Kā trešo prioritāti viņa min pievēršanos radošās industrijas potenciālam, jo Latvijā esot daudz talantīgu cilvēku, kuri netiekot pietiekami novērtēti.
Kristovskis pilnveidos uzņēmējdarbību eksporta jomā
Ģirts Valdis Kristovskis ārlietu ministra amatā, pirmkārt, sola strādāt pie Eiropas Savienības un NATO politikas.
“ASV ir mūsu drošības garants. Svarīgi veidot labas attiecības ar kaimiņvalstīm, tajā skaitā Krieviju,” viņš saka. Tāpat Ģ.Kristovskis centīšoties maksimāli pilnveidot uzņēmējdarbību, strādājot ar Latvijas eksportuzņēmumiem. “Ir jāapgūst jauni tirgi,” viņš uzsver. Savukārt, drošības un aizsardzības jautājums būšot politiķa “spēcīgā dimensija”.
Kampars: Vārdam konkurētspēja gribu piepildīt saturu
Līdzšinējais ekonomikas ministrs Artis Kampars min trīs prioritātes, pie kurām nozarē strādās. Pirmā ir konkurētspēja.
“Es nedomāju tikai tukšu, bieži dzirdētu vārdu. Nepieciešama jaunu kanālu un produktu
attīstība. Vārdam konkurētspēja gribu piepildīt saturu,” saka A.Kampars.
Otrā prioritāte būšot enerģētika. “Noteikti zaļā enerģija. Tomēr jāiekļauj visa veida pakete, lai varam spēlēt enerģijas tirgū,” teic politiķis.
Trešā prioritāte esot industrializācijas attīstība. Latvijai nepieciešams nopietni piestrādāt, lai ražotnes pārtrauktu nīkuļošanu.
Štokenbergs uzlabos situāciju cietumos
Tieslietu ministra amatam izvirzītais A.Štokenbergs min trīs prioritātes, pie kurām jāstrādā.
Pirmā ir vienotas tiesnešu atalgojuma sistēmas ieviešana. Otrkārt, jāuzlabo situācija cietumos. Pašlaik apsargu atalgojums esot pārāk mazs. Tāpat nepieciešams samazināt sūdzību skaitu, uzlabojot apstākļus ieslodzījumu vietās.
Treškārt, A.Štokenbergs min kadastrālās vērtības. Piemēram, nekustamā īpašumu turētājiem būtu jāatvieglo reģistrācija, ieviešot elektronisku dokumentu reģistrēšanu.
Vilks: Vispirms jāreformē izglītība un veselības aprūpe
A.Vilku, kurš sākotnēji atzina, ka neesot pietiekami pieredzējis, lai vadītu ministriju, ceturtdien Dienai.lv neizdevās sazvanīt. Taču iepriekš viņš publiski atzinis, ka vispirms reformējamās jomas ir izglītība un veselības aprūpe – tajās nepieciešams straujš izrāviens.
"Piemēram, jāizanalizē naudas plūsma medicīnā, paskatoties, vai tiešām ir nepieciešama līdzšinējā sistēma. Varbūt varam strādāt citādāk. Tas man ir lielākais nezināmais, tāpēc arī budžeta pieņemšanas laiks varētu iekavēties, jo mēģināsim rast ietaupījumus. Ja redzēsim, ka izvēlētais virziens ir tā vērts, tas varētu būt pamats nesteigties ar budžeta pieņemšanu," biznesa portālam Nozare lv. stāstīja Saeimā ievēlētais ekonomists, kurš atsaucies aicinājumam kļūt par finanšu ministru.
(papildināts viss teksts)