Papildināts - Advokāte: Cietumos ir problēmas ar medicīnisko aprūpi

Viņš tomēr arī uzsvēra, ka iespēju robežās esot izdarīts viss, kas iespējams, lai nodrošinātu cietumniekus ar visu nepieciešamo. Savukārt Latvijas krimināllietu advokātu biedrības valdes locekle Inga Lauce stāstīja, ka daudzas lietas sevišķi medicīnisko aprūpi, būtu iespējams uzlabot pat bez jebkādiem nopietniem tēriņiem.

Jāatgādina, ka Latvija zaudējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) notiesāta izvarotāja Igora Bazjaka iesniegtā sūdzībā par necilvēcīgiem ieslodzījuma apstākļiem Daugavpils cietumā. Latvijai nāksies I.Bazjakam izmaksāt 11 700 eiro lielu kompensāciju, bet premjers Valdis Dombrovskis (JL) jau paziņojis, ka valdība lemšot par īstermiņa risinājumiem trūkumu novēršanai. Spriedumu gan vēl var pārsūdzēt trīs mēnešu laikā.

V.Puķīte visai kategoriski apgalvo, ka īstermiņa risinājumu neesot, un vienīgais, ko varētu darīt, ir celt jaunus cietumus. "Labs piemērs ir Igaunija, kur jau uzcelti divi jauni cietumi un trešais top. Mēs varam melnu nokrāsot par balstu, bet izmainīt telpu daudzumu nav iespējams," uzsvēra V.Puķīte. Viņš skaidroja, ka cietumnieki jau tā esot nodrošināti ar visām pamatnepieciešamībām – siltu ūdeni, atpūtu, pārtiku, regulāri maināmu gultasveļu, pastaigām, iespējām tikties ar cilvēkiem un sazināties ar ārpasauli.

Savukārt I.Lauce uzskata, ka lielāko daļu no šīm problēmām varētu izlabot ar vienkārši cilvēciskāku attieksmi – liela nauda tam nebūtu nepieciešama. "Ļoti iespējams, ka nevajag tērēt lielus līdzekļus, lai cietumniekus biežāk izlaistu pastaigās. Tāpat nedomāju, ka būtu grūti sakombinēt smeķētāju un nesmēķētāju kameras, vienkārši aptaujājot ieslodzītos. Ja nemaldos, šāds nodalījums paredzēts pat likumā Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu. Savukārt jaunus cietumus diez vai vajadzētu celt – mēs paši “ārpusē” jau arī dzīvojam pietiekoši slikti," iesaka advokāte.

Sūdzas par veselību

Runājot I.Bazjaka gadījumu, V.Puķīte norādīja, ka, viņaprāt, šim cietumniekam vispār neesot bijis tiesību sūdzēties par apstākļiem ieslodzījuma vietā. Arī sūdzības, ka I.Bazjaks saslimis ar tuberkulozi cietuma sadzīves apstākļu dēļ, V.Puķīte noraidīja kā nepatiesas. "To varētu izdarīt tikai tad, ja speciāli censtos. Manā rīcībā ir informācija, ka šāda veida process ir bijis populārs gan vēl PSRS laikos, gan tagad, lai izvairītos no soda izciešanas," viņš apgalvoja.

I.Lauce turpretī portālam Diena.lv skaidroja, ka problēmas ar medicīnisko aprūpi  tiešām esot – kaut arī ir Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka, ka cietumniekiem ir tiesības uz minimālu medicīnisko aprūpi, faktiski tie nedarbojoties. Ja cietumniekam nepieciešamas kādas specifiskas zāles, kuras nepārdod cietuma aptiekā, viņš tās var pasūtīt, bet tikai lielos daudzumos. Savukārt radinieki vai draugi zāles ienest nedrīkstot. "Cietumnieki stāsta, ka no cietuma ārsta labākajā gadījumā varot dabūt tikai analgīnu vai aspirīnu," piebilst I.Lauce.

"Piemēram, man bija klients, kas septiņus mēnešus atradās apcietinājumā Rīgas centrālcietumā, par kuru cietuma vadībai no pirmās dienas bija zināms, ka viņam ir stipras alerģijas un astma, un viņam bērnībā nav izdarīta neviena profilaktiskā pote. Cietuma apstākļi tomēr nav paši higiēniskākie, turklāt viņam visus šos mēnešus nācās nosēdēt vienā kamerā ar smēķētājiem. Pēc septiņiem mēnešiem, kad viņš aizbrauca uz tiesu jau ar 39 grādu temperatūru un augoņiem pa visu ķermeni, beidzot izdevās panākt drošības līdzekļa maiņu uz drošības naudu, bet cietuma ārsts visu šo laiku turpināja apgalvot, ka ar veselību viņam viss ir kārtībā," atceras advokāte.

Viņa arī norādīja, ka vismaz Rīgas centrālcietumā cietumniekiem savas dabiskās vajadzības esot jākārto tajā pašā telpā, kur visi pārējie ēd: "No parasta cilvēka viedokļa diez vai ir cilvēcīgi un diez vai, piemēram, es tā varētu – tas galīgi nav 21.gadsimta līmenis," viņa uzsver.

Cer, ka pārsūdzēs

V.Puķīte portālam Diena.lv izteica cerību, ka Latvija ECT lēmumu I.Bajzaka lietā pārsūdzēs. "Ceru, ka piesaistīs arī profesionāļus, kas Latvijā ikdienā nodarbojas ar cietumu vadību, jo pēc iepazīšanās ar spriedumu man ir radies iespaids, ka uzklausīti tikai vienas puses viedokļi," teica ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks.

Savukārt lūgts salīdzināt, kuri no Latvijas cietumiem ir labākā vai sliktākā tehniskajā stāvoklī, V.Puķīte norādīja: "Tikpat labi es varētu salīdzināt savu kabinetu ar Ventspils mēra kabinetu. Latvijā ir 12 ieslodzījuma vietas, kuras celtas katra savā laikā." Viņš tomēr arī skaidroja, ka saskaņā ar Latvijas likumdošanu, cietumu "klientus" ir tiesības nodarbināt ar sabiedriskiem darbiem, piemēram, uzkopt cietuma telpas vai pārkrāsot sienas, četras stundas dienā, bet, "ja Daugavpils cietumnieki atsakās to darīt, pie pašreizējā finansējuma es nevaru piesaistīt palīgā Merku, Re&Re vai Skonto, kuri to visu izdarīs viņu vietā".

Arī kāds cietumsargs, kurš ikdienā strādā vienā no Rīgas cietumiem portālam Diena.lv apgalvoja, ka, viņaprāt, apstākļi tajā esot tīri normāli. Viņš gan pārsvarā apsargājot cietuma žogu no sargtorņa, tādēļ pašu cietumnieku dzīvesvietās bijis neesot, tomēr, cik nācies dzirdēt, lielākās problēmas cietumnieki viens otram sagādājot paši. Arī kāds viņa kolēģis, kurš agrāk strādājis jau minētajā Daugavpils cietumā esot stāstījis, ka nekādu īpaši sliktu apstākļu tur neesot bijis.