«Starptautiskajai sabiedrībai adekvāti jānovērtē notikumi Dienvidosetijā un uzskatu, ka nepieciešama koordinēta un operatīva rīcība visos formātos — ES, NATO, EDSO un ANO ietvaros, izmantojot gan valstiskā, gan nevalstiskā sektora rīcības iespējas dialoga veicināšanai un situācijas stabilizēšanai. Esmu uzdevis Latvijas pārstāvim NATO uzrunāt Ģenerālsekretāru ar aicinājumu jau tuvākajā laikā sasauktu NATO Pastāvīgās padomes sēdi, lai izvērtētu šī konflikta ietekmi uz aliansi un tās dalībvalstu drošības interesēm. Aicinu Krievijas pusi pārtraukt jebkādas militārās darbības, kas var vēl vairāk destabilizēt situāciju reģionā. Atsaucoties uz Gruzijas puses izteiktiem vairākkārtējiem aicinājumiem, pusēm atgriezties pie sarunām, lai mazinātu spriedzi un risinātu konfliktu,» norāda ārlietu ministrs.Sakarā ar šī brīža nestabilo drošības situāciju Gruzijā, ministrs aicina personas rūpīgi izvērtēt apstākļus un lietderību šobrīd doties braucienos uz Gruziju.
Jau vēstīts, ka pēdējās dienās ļoti saasinājusies situācija Gruzijā un tās seperātiskajā reģionā Dienvidosetijā, tādēļ šīs valsts prezodents Mihails Saakašvilli nolēmis izsludināt kara stāvokli.
Dienvidosetijā, kuras lielāko daļu savā kontrolē piektdien dienas pirmajā pusē pārņēma Gruzijas karaspēks, piektdien dienas otrajā pusē no Krievijā ietilpstošās Ziemeļosetijas tika ievesti aptuveni 150 Krievijas tanki un cita bruņutehnika, kas Dienvidosetijas galvaspilsētā Chinvali iesaitījušies karadarbībā pret Gruzijas spēkiem.
Dienvidosetijas valdības pārstāve Irina Gaglojeva sestdien paziņoja, ka karadarbībā Dienvidosetijā piektdien gājuši bojā aptuveni 1600 cilvēku.
Krievijas kara lidmašīnas piektdien bombardēja vairākus militāros objektus Gruzijas teritorijā, nogalinot trīs cilvēkus.
Abhāzija un Dienvidosetija 90.gadu sākumā pasludināja neatkarību no Gruzijas, taču tās nav atzinusi neviena pasaules valsts. Maskava atbalsta abu separātisko republiku valdības un ir piešķīrusi Krievijas pilsonību lielākajai daļai to iedzīvotāju.