Paredzēts veikt izmaiņas arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas ļaus pirmo reizi pieķertam narkotisko vielu lietotājam izteikt brīdinājumu vai noteikt naudas sodu līdz 200 latiem un noteikt pienākumu atturēties no neatļautas narkotisko un psihotropo vielu lietošanas. Līdz ar to arī Krimināllikumā vairs nebūs termina "atkārtota lietošana", bet tā vietā par pārkāpumu tiks uzskatīts tas, ka persona nepilda tai uzlikto pienākumu atturēties no narkotiku lietošanas.
Iepriekš TM vēlējās atkārtotu narkotisko vielu lietošanu dekriminalizēt, taču Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomē pērn decembra beigās tika panākta vienošanās saglabāt kriminālatbildību par šo pārkāpumu. TM speciālisti uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt Krimināllikumā ietvertos noziedzīgo nodarījumu sastāvus, izslēdzot normas, kas paredz atbildību par nodarījumiem saistībā ar to, ka pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā. TM uzskata, ka Krimināllikumā nav jāparedz atbildība par nodarījumiem, kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedriskajām interesēm. Pēc tās speciālistu domām, šādi nodarījumi ir jādekriminalizē, paredzot par tiem tikai administratīvo atbildību, neatkarīgi no to izdarīšanas biežuma. Taču šādam viedoklim nepiekrīt Iekšlietu ministrijas (IeM) speciālisti, kuri uzskata, ka noziedzīgu nodarījumu "atkārtotība" Krimināllikumā ir atbilstoši Satversmei.
Līdz ar to abu ministriju vienošanās paredz aizstāt jēdzienu "atkārtota lietošana" ar "personai uzliktā pienākuma atturēties no narkotiku lietošanas nepildīšanu", informē IeM preses pārstāve Gunta Skrebele. Šī vienošanās pēc būtības atstāj spēkā kriminālatbildību par atkārtotu narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu, norādīja G.Skrebele.
Tāpat viņa norādīja, ka gadījumā, ja IeM un TM vienošanās kādā no likumprojektu virzības stadijām tiks pārkāpta un kāds no šo likumprojektu virzībā iesaistītajiem piedāvās dekriminalizēt narkotiku lietošanu, t.i. svītrot to no Krimināllikuma, paredzot to tikai APK, tad IeM izmantos visus tās rīcībā esošo procesuālos līdzekļus, lai šādi grozījumi netiktu pieņemti.
Tā kā izstrādātais projekts vēl būs jāskata valdības komitejā un Saeimā,
nav zināms, kad jaunais regulējums varētu stāties spēkā.
Iepriekš komentējot iespējamo šī nodarījuma dekriminalizāciju, specializētās vairāku nozaru prokuratūras prokurore Ērika Rudzīte atzina, ka to neatbalsta. Viņas kompetencē ir to noziegumu šķetināšana, kas saistīti ar narkotiskām vielām. "Vairākkārt esmu saskārusies ar situāciju, kad narkotisko vielu lietotāji pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma saka man "paldies" par iespēju pavadīt vairākus mēnešus bez šīm vielām un kaut daļēji atbrīvoties no savas atkarības," viņa stāsta, norādot, ka tikai aptuveni 1% no narkomāniem paši apzinās savu atkarību, tās sekas un labprātīgi dodas ārstēties. Vārdu savienojums "pienākums atturēties" viņai izraisa smaidu.
"Apcietinājumu par atkārtotu narkotiku lietošanu pēc pašreiz spēkā esošām normām parasti piemēro tām personām, kuras jau iepriekš ir tiesātas vai kurām nav beidzies nosacītas notiesāšanas termiņš, vai tām, kurām iepriekš piemēroti vieglākie sodi nav devuši rezultātus," viņa stāsta. Vienīgā iespēja, kuru varēs izmantot, lai tiktu galā ar pavisam bezcerīgajiem – gadījumā, ja viņi nepilda piespriestos piespiedu darbus, tos varēs aizvietot ar arestu. "Likums gan paredz, ka arests nevar būt ilgāks par trīs mēnešiem un četras piespiedu darba stundas ir piemērojamas vienai aresta dienai," sacīja prokurore.
(precizēta grozījumu būtība - nav plānots atkārtotu narkotiku lietošanu dekriminalizēt, bet gan tikai atteikties no brīvības atņemšanas)