Tomēr vairākums slimnīcu turpina norobežoties, it kā uz tām «aploksnes» neattiecas, pat neinformējot par «kriminalizēšanu» ne savus ārstus, ne pacientus. Tikai divas no desmit aptaujātajām slimnīcām sasaukušas ārstus, lai to paziņotu. Dažas sola to darīt vēlāk.
Veselības nozarē «aploksnes» nav sistēma. Tas ir tikai tāds mīts - Dienai uzsver arī veselības ministre Baiba Rozentāle (TP). Viņa šos nelikumīgos maksājumus ārstiem pielīdzina dzeramnaudai kafejnīcā vai frizētavā: «Aptaujājiet tad arī visas frizētavas, lūdzu. Ko viņas tagad darīs?» Citādi domā KNAB, kas slimnīcās saskata gadu gaitā izveidojušos sistēmu, kas nu ir jāpārlauž. B.Rozentāle uzskata, ka vienīgais veids, kā izskaust pateicības, ir, paceļot ārstu algas. Sabiedrība par atklātību Delna gan norāda - slimnīcu vadība un Veselības ministrija gadiem ir izvairījusies šo problēmu risināt un piekopusi «strausa politiku», izlikdamies, ka problēma nav tik liela. Tādēļ ļoti iespējams, situācija mainīšoties tikai pēc pāris paraugprāvām, kad slimnīcu vadība un negodprātīgi medicīnas darbinieki sapratīs, ka par šādu darbību tiek saņemts sods un no tā cieš slimnīcas reputācija.
KNAB aicina ziņot
Pēdējos gados vairākkārt par ārstu mājieniem un retāk par tieši pieprasītām «aploksnēm» KNAB vērsušies pacienti, taču līdz šim zināmā mērā KNAB rokas bija sasaistītas. Saukt pie atbildības ārstus varēja tikai tad, ja naudu ārsts bija pieprasījis pacientam, nevis tikai pieņēmis. Tagad par «pateicību» pieprasīšanu būs pastiprināta atbildība, bet krimināli sodāma ir arī pieņemšana. Tas attiecas vairs ne tikai uz amatpersonām, bet arī valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem. Ja ārstam dod kukuli, devējam atbildība nepienākas. Iepriekš kā vienīgais no ārstiem (kas nav amatpersonas) 2007.gadā ar 100 stundām piespiedu darba tika notiesāts Jelgavas slimnīcas otolaringologs Juris Dārznieks - viņš bija pieprasījis 100 latu deguna dobuma operācijai no kāda pacienta. KNAB izmeklētāji norāda - ārsts arī tiesā uzsvēra, ka viņš neesot naudu pieprasījis, vienīgi pacientam teicis - ja vēlas, var pateikties.
«No 2006.gada līdz šim brīdim mums bija jāpierāda ne vien tas, ka (ārsts) ir ne tikai paņēmis neatļauto labumu, bet arī ka pieprasījis. Tas bija milzīgs klupšanas akmens,» Dienai stāsta KNAB izmeklētāja. Prettiesiskā labuma pieprasīšanu pierādīt nebija viegli, jo nereti kukuļi tika prasīti, māsiņām, citiem pacientiem dodot netiešus mājienus - ka tad ārsti pievērsīsies aktīvāk pacienta ārstēšanai, nekavēsies operācijas, izmeklējumi. Ja ir kaut vai netieši mājieni, kas liecina, ka ārsts sagaida no pacienta nelegālo maksājumu, pacientiem noteikti jāvēršas KNAB ziņojumu centrā - rakstiski vai telefoniski, saka birojā.
Reaģē formāli
Jelgavas pilsētas slimnīcas vadītāja vietniece Solveiga Ābola ir pārliecināta, ka reģionālajās slimnīcās nelegālo maksājumu problēma tikpat kā nepastāv - cilvēki nevarot atļauties «aploksnes». Gadījumu ar savas slimnīcas ārstu viņa ir piemirsusi: «Vai tad viņu notiesāja?»
«Pirmā dzirdēšana,» par «pateicību» kriminalizēšanu jau no 23.decembra saka Jānis Jukna, Rēzeknes slimnīcas vadītājs. Taču viņš gatavs reaģēt - ziņošot «piecminūtē» visiem saviem ārstiem par likuma izmaiņām. Jēkabpils slimnīcas vadītāja vietniece Ruta Miķelsone savukārt saka - «jāsaka, tas mums nebija ļoti aktuāls jautājums, bet mēs, protams, zinām, informēsim visus». Aktuāli neesot, jo laukos jau cilvēkiem neesot naudas, lai dotu ārstiem. Taču slimnīca nolēmusi izlikt paziņojumu pie informācijas dēļa pacientiem, lai viņi nenāktu ar dāvanām pie ārstiem. «Nu tas jau būtu smieklīgi,» par šāda paziņojuma izlikšanu savā slimnīcā savukārt saka S.Ābola. «Jo dziļāka šāda kriminālā uzraudzība vai operatīvā sistēma spiedīsies starp ārstu un pacientu, jo šīs patiesās medicīnas kategorijas, kas nepieciešamas, zaudēs savu īpatsvaru,» saka Viesturs Boka, Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs. Ar ārstiem par «aploksnēm» slimnīcas vadība neplānojot atsevišķi runāt. Jautāts, kāpēc pacienti dod «pateicības», V.Boka aizsvilstas: «Vai jūs uzskatāt par ētisku jautājumu: ko cilvēks domā, ja grib pateikties?»