Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis intervijā pauda viedokli, ka valstij ir jāsaglabā kompānijas akcijas. "Veidojot airBaltic, bija tā, ka bija kvotu sistēma ar austrumu aviācijas tirgiem un bez valsts līdzdalības nevarēja dabūt proporcionālos reisus. Patlaban šī situācija vairs nav aktuāla, kas varētu nozīmēt, ka airBaltic būšana tieši valsts īpašumā nav tik nepieciešama. Bet, ņemot vērā, ka nacionālā aviokompānija ir ļoti, ļoti nozīmīga tūrisma sastāvdaļa Latvijas ekonomikā kopā, es saku, ka pašlaik joprojām ir jēga turēt tās kapitāldaļas, par mērķi liekot nevis peļņu kompānijai, bet attīstīt pasažieru plūsmu, tostarp tūrismu un dažādas nozares," teica Zaķis.
Viņaprāt, valstij ir jāpiedalās kompānijas pamatkapitāla palielināšanā. "Ir jāmēģina atrast līdzekļus, kā airBaltic noturēt un valstij savu daļu noturēt. Pareizo recepti uzreiz nepateikšu. Valdībā bijušas par šo ļoti nopietnas diskusijas, man jāatvainojas, ka neesmu par šo jautājumu iedziļinājies. Tā ir klasificēta informācija pagaidām, un par to runāt valdes sēdē nevar," sacīja Zaķis.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!‒Tēvzemei un Brīvībai/LNNK premjera amata kandidāts Gaidis Bērziņš norādīja, ka valstij būtu jāpaliek par airBaltic līdzīpašnieci, taču ne par katru cenu. "Man ļoti gribētos, lai Latvijai būtu sava nacionālā aviokompānija. Tiesa, mums ir jārēķinās ar situāciju, kāda pašlaik kopumā ir aviopārvadājumu tirgū, kad pēc visiem vulkānu izvirdumiem un piedzīvotās ekonomiskās krīzes šī nozare nav pati peļņu nesošākā," klāstīja Bērziņš.
Uz jautājumu, vai valstij būtu jāatpērk Baltijas aviācijas sistēmu (BAS) akcijas, Bērziņš atbildēja, ka jautājums ir par cenu. "Lai uz šo jautājumu varētu atbildēt, sākotnēji ir jāizvērtē airBaltic finansiālā situācija. Es saprotu, ka tāds vērtējums ir bijis. Lai gan tas nav publiski pieejams, pēc tiem skaitļiem, kuri ir izskanējuši publiskajā telpā, mani māc bažas par [BAS piedāvātās] cenas adekvātumu. Ar Latvijas tiesisko regulējumu aktuāls ir arī cits jautājums – vai šā uzņēmuma valde ir rīkojusies kā čakls un rūpīgs saimnieks, tā, kā to paredz Komerclikums un Civillikums. Tas ir pirmais jautājums, uz ko jārod atbilde. Kad tiktu saņemta atbilde uz šo jautājumu, tad arī varētu diskutēt – vai kompānija ir pārdodama, pērkama un kāda varētu būt tā cena. Katrā ziņā es ļoti gribētu, lai Latvijai būtu sava nacionālā aviosabiedrība, tomēr ne par katru cenu," pavēstīja Bērziņš.
Apvienības Saskaņas centrs (SC) viens no premjera amata kandidātiem Rīgas mērs Nils Ušakovs norādīja, ka ir svarīgi, lai airBaltic nepārvēršas par otru Parex banku.
"Tas atkal ir jautājums par to, cik mēs ieguldīsim, lai tas nepārvēršas par otru Parex. Ja mēs tagad ieguldīsim naudu, ir skaidrs, ka ir jāpārdod. Man grūti spriest, es nezinu reālo situāciju kompānijā – par kādu naudu to tagad var pārdot. Es neesmu tajā procesā. Bet diemžēl gadiem ilgi valdība nebija spējīga pieņemt lēmumu, ko darīt ar airBaltic, jo tās problēmas neizveidojās pirms mēneša, par tām bija zināms jau pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām. Es pieņemu, ka tīri teorētiski būtu pareizi visu pārdot, bet praktiski es neesmu pārliecināts, jo ir jāsaprot, kas tur notiek," pastāstīja Ušakovs.
Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka airBaltic ir jāpārdod.
"Domas var dalīties, un nav vienota viedokļa apvienībā. Man personīgi šķiet, ja uzņēmums visu laiku rada problēmas, ja nevar tikt galā ar to Fliku [airBaltic vadītājs Bertolds Fliks, red.], kāpēc turēt uzņēmumu, kas rada milzīgus zaudējumus?" jautāja Brigmanis. Viņaprāt, airBaltic būtu jāpārdod, taču tāds neesot visas apvienības viedoklis.
Savukārt Zatlera Reformu partijas (ZRP) premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs norādīja, ka valstij obligāti nebūtu jāsaglabā vairākums airBaltic akciju, taču tomēr jābūt īpašnieku starpā. "Tas ir politiski tik sensitīvs jautājums, ka pašlaik izteikties par to tīri pragmatiski ekonomiski ir gandrīz vai pašnāvnieciski. Situācija ir vienkārši ļoti nokaitēta, un tās informācijas ir tik maz..." teica Sprūdžs.
"Kā uzņēmējs es uzskatu, ka tā ir stratēģiska kompānija Latvijai. Mums tas ir vajadzīgs kā infrastruktūras uzņēmums, lai tas šeit darbojas. Lai lidosta Rīga būtu šīs kompānijas bāze, nevis Viļņa, Tallina vai Tartu, vai vēl kaut kas. Tas ar valsts interesi kompānijā būtu vienkārši jānodrošina. Taču tieši kā patlaban iziet no šīs situācijas... Tagad saka, ka gribot otrs akcionārs 100 miljonus. Vai tas ir daudz vai maz? To nevar no šejienas novērtēt. Ar 200 miljonu apgrozījumu lielai kompānijai 100 miljoni par pusi no akcijām pilnīgi neizklausās briesmīgi, vai ne? Bet mēs jau nezinām, kāds kaķis ir tajā maisā," piebilda Sprūdžs.
Jau vēstīts, ka Latvijas faktu aptauja liecina, ka augustā politisko spēku reitingu līderi joprojām ir SC un ZRP. Piecu procentu barjeru pārvarētu vēl Vienotība, Nacionālā apvienība un ZZS.
Pārējiem politiskajiem spēkiem ir mazāk nekā 2% vēlētāju atbalsts.
Saeimas ārkārtas vēlēšanas notiks 17.septembrī.