Pašlaik jauniešiem, kuri mācās profesionālās izglītības iestādēs, ir iespēja tikt pie divu veidu stipendijām. Valsts stipendija, kā izriet no vairāku arodskolu direktoru Dienai teiktā, ir vidēji 10 lati mēnesī, savukārt centīgākajiem jauniešiem esot iespēja tikt pie stipendijas no ES naudas, kas pirmā kursa audzēkņiem esot 10-20 lati, savukārt vecāko kursu audzēkņiem - no 20 līdz 50 latiem mēnesī. Profesionālās izglītības iestāžu direktoru padomes priekšsēde Silva Ozoliņa norāda, ka valsts stipendija faktiski ir sociālais pabalsts, ko gadījumā, ja bērni mācās vidusskolās, saņem ģimenes, bet, ja mācās arodskolās, to saņem paši jaunieši. Taču šī nauda jauniešiem ir būtiska, jo daudzi ir tik spiedīgā finansiālā situācijā, ka stipendija pat pēc samazināšanas ir liels atspaids.
«PB nav skaidrs, ja viens bērns mācās vispārizglītojošā skolā un viens profesionālajā, kāpēc par vienu maksā stipendiju, bet par otru - ģimenes pabalstu. Mūsu skaidrojums - profesionālajā izglītībā tu kļūsti ātrāk patstāvīgāks un tev ir jāprot rīkoties ar elementāriem finanšu resursiem,» stāsta T. Koķe. PB arī ieteikusi pilnīgi atteikties no stipendijām arodskolu audzēkņiem. «Mēs dzirdam viņu argumentus, bet mēs tos nekādā veidā nevaram pieņemt,» to komentē ministre. No viņas teiktā izriet, ka stipendijas ir viens no instrumentiem, kas var padarīt profesionālo izglītību pievilcīgāku jauniešu acīs, taču «mēs vienlaicīgi nevaram celt prestižu un raut ārā stipendijas».