"Komandieri plus psihologi," aģentūrai BNS sacījis NBS komandieris Juris Maklakovs, lūgts atklāt armijas plānus, lai novērstu pašnāvības armijā.
Maklakovs gan uzsvēra, ka tikai komandieri, sākot jau ar nodaļas komandieriem, var pateikt, vai ar cilvēku kaut kas nav kārtībā, jo armijas rīcībā esošie seši psihologi nespēj visos karavīros iedziļināties. Komandieriem vajagot iedziļināties karavīru emocionālajā un ģimenes stāvoklī, lai novērstu nelaimes tuvošanos.
Ja komandierim vai psihologam rodas aizdomas par karavīra problēmām, kas var novest līdz pašnāvībai, nedrīkst dot iespēju piekļūt pie ieročiem, bet jāorganizē pārrunas ar psihologiem un jādara viss, lai problēmas novērstu, norādīja Maklakovs.
"Šīs lietas, kas atklājas, ir vairāk saistītas ar ģimenes dzīvi, kā arī kredītiem, aizdevumiem un parādiem," teica NBS komandieris, klāstot par karavīru pašnāvību iemesliem.
Maklakovs gan atzina, ka pašnāvību dažkārt ir grūti paredzēt, jo pēdējā gadījumā, kad pašnāvību izdarīja Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta karavīrs, nedēļu pirms nelaimes vienībai lekciju lasīja psihologs, "tomēr nelaime vienalga notika".
Jau ziņots, ka kāds Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta karavīrs oktobra sākumā darba telpās parlamentā izdarīja pašnāvību.
Šis šogad nav pirmais gadījums, kad Latvijā notikusi pašnāvība militārajās aprindās.
Jūnija sākumā NBS Instruktoru skolā Cēsīs seržants Ēriks M. izdarīja pašnāvību, visticamāk, ģimenes apstākļu dēļ. Kareivis iepriekš bija ticies ar NBS virskapelānu. Viņi pārrunājuši dienesta gaitas un personīgās dzīves jautājumus. Sarunā nekas neesot liecinājis par šādu traģisku situācijas risinājumu.
Neilgi pirms tam arī Ādažu bāzē, kādā no dzīvojamām telpām, tika atrasts karavīra Artūra B. līķis. Arī viņš pašnāvību izdarījis, visticamāk, personisku iemeslu dēļ.
Pašnāvības ir aktuālas arī civiliedzīvotāju vidū, un Latvija pašnāvību jomā ir viena no līderēm. Policija atzīst, ka nereti pašnāvību izdara cilvēki, kas nespēj atdot kredītus un parādus.