Pastāvēs, kas pārvērtīsies
Ar valodu saistītos rakstos bieži vien redzam satraukumu par mūsu valodas samaitātību, pagrimumu, degradāciju, pat drīzu galu. Šādas prognozes uzjundī stipras emocijas, jo valoda ir viens no nacionālās identitātes stūrakmeņiem. Valodas pārmaiņas tiek saistītas ar tās dekadenci un postu, aizmirstot, ka pasaulē viss mainās, un valoda nekādi nevar būt izņēmums. Uz valodas pārmaiņu neizbēgamību ir norādījuši gan antīkie filozofi (Heraklīts), gan Humbolts, gan Sosīrs: "Laiks maina visu; nav iemesla, kāpēc valoda būtu izņēmums šim universālajam likumam."
Tomēr kopumā saprātīgi cilvēki bieži nosoda, brīdina, biedē ar pārmaiņām, "pierakstot" tās te zināšanu trūkumam un neizglītotībai, te paviršībai un nolaidībai vai pat sazvērestībai. Tiek nosodītas gan jaunas vārdu nozīmes, gan aizguvumi, dažādas pārmaiņas izrunā vai rakstībā (it kā latviešu rakstība XX gs. nebūtu mainīta kardināli, pret to gan iebildumus šodien nedzird). Pārmaiņas iesaka apturēt vai vismaz bremzēt.
Šādi satraukumi nav raksturīgi tikai latviešiem, līdzīgi virmo un virmojuši arī lielajās valodās. Piemēram, angļu valodai, pirms pustūkstoša gadu zaudējot galotnes, tika pareģots drīzs gals. Valodas pārmaiņas parasti ir neprognozējamas un nereti neizskaidrojamas. Piešūt tām labā—sliktā birku ir gandrīz neiespējami. Subjektīvo viedokļu dažādību vislabāk ilustrē arī valodnieku nesaskaņas par konkrētiem vārdiem. Ja valodā kopumā būtu kāds progress vai virzība uz noteiktu mērķi, tad visas valodas sen būtu novienādojušās. Varam drīzāk runāt par dažādiem valodas stāvokļiem dažādos laikos, bet apgalvot, ka latviešu valoda XIX gs. ir bijusi labāka nekā XX vai XXI gs., ir diezgan apšaubāmi. Ja valoda labi pilda saziņas un citas funkcijas, nevar teikt, ka tā degradējas.
Tas gan netraucē pūristiski noskaņotus cilvēkus meklēt valodas attīstības ideālo brīdi — tiesa, vienmēr pagātnē. Tā Jākobs Grimms (viens no XIX gs. vācu dižgariem), kura valodu tagad nereti piesauc kā etalonu, raksta, ka pirms 600 gadiem katrs lauķis zinājis un ikdienā praktizējis vācu valodas perfekciju un smalkumus, par kuriem labākie gramatiķi šodien tikai varot sapņot. No kurienes gan šāda pārliecība? Līdzīgus spriedumus par latviešu valodas tīrību pazīstam jau no jaunlatviešu laikiem. Kādas bija šīs valodas funkcijas un lietojums — par to mums datu nav. Pūristiem ir raksturīgi zināt, kurā brīdī valoda bija sasniegusi savu pilnziedu un kad sākās deģenerācija. Risinājums — jāatgriežas atpakaļ pie gluži vai Dieva noteiktajām normām. Tiek aizmirsts, ka vismaz dzimto valodu cilvēki apgūst nevis pēc gramatikas tabulām, bet pusapzināti ieklausoties dzīvajā un mainīgajā runā, lasot, skatoties, klausoties.
Tagad nereti dzirdam, ka tieši XX gs. sākumā latviešu valoda ir bijusi pareizības pilnziedā. Te gan vietā daži mūsu valodniecības autoritāšu citāti no šī "zelta laikmeta". Latviešu gramatikas (1907) priekšvārdā sastādītāji (Mīlenbahs un Endzelīns) saka: "Latviešu valodas avots plūst visā savā dzidrumā tagad vairs tikai vecajā paaudzē, kas vēl nav padevusies ne grāmatnieku un avīžnieku, ne svešu valodu iespaidam." 1928.gadā izdotajā brošūrā Dažādas valodas kļūdas Endzelīns raksta: "..tikai skolotāji, pareizi mācīdami skolniekus latviski runāt un rakstīt, var reiz mums atjaunot tīru, nebojātu latviešu valodu." Izskatās, ka jau XX gs. sākumā un arī brīvvalsts laikā valoda ir bijusi neglābjami "sabojāta".
Kāpēc valoda mainās?
Pirmkārt, tāpēc, ka mainās ārējā pasaule, mainās vajadzības, un valoda pieskaņojas šīm vajadzībām. Par to liecina gan vecvārdi un arhaismi, kas no valodas zūd vai tiek noglabāti pūralādēs (vārdnīcās), gan jaunvārdi, kas nemitīgi papildina valodas krājumu.
Otrkārt, valodas mainās kontaktu ietekmē — sevišķi tās, kas atrodas krustceļos (kā latviešu), nevis izolētībā (kā islandiešu). Latviešu valoda vienmēr ir bijusi kontaktā ar kādu vai kādām reģiona lielvalodām — vācu, poļu, zviedru, krievu, angļu, daudz no tām aizguvusi. Tas, ka kontaktvalodas ir mainījušās, ir labi — ja būtu viena, mūsu valoda sāktu pārāk līdzināties tai. Latviešu valodā visbiežāk lietotais saiklis "un" ir ģermānisms, par ko reti kurš latvietis iedomājas. Arī tādus vārdus kā skola, slims, tirgus, baznīca, žurka, ģimene, ārsts, sēne, puisis, meita, bagāts, nabags tikai filologs atpazīst kā aizguvumus. Aizguvumi tiek valodā iekļauti, pieslīpēti, šodien to redzam tādos vārdos kā rullēt (to rule), tīnis (teenager), tusiņš (tusovka) — tusēt, ietusēt, patusēt, aiztusēties, iztusēties utt. Pārmaiņas neskar tikai leksiku — no vācu valodas ienāca daudzi salikteņu un atvasinājumu paraugi, no krievu valodas dažādas konstrukcijas, tā dominēja terminoloģijas modeļos, arī angļu valoda tagad nedaudz maina teikumu struktūras, caur to ieplūst raiba pasaules leksika.
Treškārt, valodu ietekmē mode, prestižs, pakaļtaisīšana, imitēšana. Te modē ir "problēmas", kas nomāc citus līdzīgus vārdus, te "izaicinājumi", te "pārtija", te "reāli" vai "da jebkas". Bet modes diktētās pārmaiņas nav visaptverošas un dziļas, mode nāk un iet, valodas kodols paliek.
Vēl pastāv arī tīri valodiski pārmaiņu iemesli — valodas ekonomija jeb, nezinātniski izsakoties, slinkums. Tas izpaužas gan galotņu norīšanā runājot, gan vārdu saplūšanā salikteņos. Valodas ekonomijas princips arī nozīmē, ka valodā nav vajadzīgi divi vārdi, kas nozīmē to pašu — parasti veidojas kādas nianses, tāpēc iebildes pret jaunvārdiem, kas dublē esošās nozīmes, nav prātīgas — vai nu jaunajiem radīsies nozīmes nianses, vai tie izzudīs. Vienas pārmaiņas parasti rada citas maiņas. Ja agrāk abstraktais vārds "ekonomika" bija vienskaitlī, tad, parādoties citai nozīmei, parādās arī daudzskaitlis. Ekonomija izpaužas arī vārdu īsināšanā, sevišķi, ja ir ārējas paralēles, šodien to redzam tādos vārdos kā "minimizēt", "optimizēt", "koments".
Taču parasti lingvistiskie iemesli ir visai pavāji, un valodas likumsakarības tikai strukturē ārējo faktoru izraisītās maiņas. Ārējo faktoru ietekmē (angļu valoda) daža īpatnība patlaban zūd vai sašķobās — "debates" arvien biežāk parādās vienskaitlī, savukārt daudzskaitļa formas parādījušās vārdiem "prasme", "politika", "taktika", "vara" un daudziem citiem. Lai gan ietekme ir ārēja, tā tiek realizēta latviešu valodas normu ietvarā — divi skaitļi ir norma. Kopumā valoda kļūst gramatiski vienkāršāka un sakārtotāka, bet leksiski izplešas. Taču vienmēr ir izņēmumi — tā arī slēpjas valodas burvība.
Jaunie mediji
Jauno mediju izvēršanās apgāž mūsdienās izplatīto viedokli, ka cilvēki vairs nelasa un neraksta. Nekad tik daudzi nav bijuši ierauti rakstu valodā, bet tas ir jauns paveids, bieži tradicionālajām normām neatbilstošs un nerediģēts. Jaunie mediji sašķoba runas un rakstu valodas skaidrās robežas — čatos, komentāros, īsziņās, daļēji arī e-pastā ir kentaurvaloda — runas un tradicionālās rakstu valodas sajukums. Savā laikā Alberto Morāvia asprātīgi norādījis, ka analfabētisma procents ir nemainīgs, tikai mūsdienās analfabēti var lasīt un rakstīt. Domāju, arī šodien labi un slikti runā un raksta apmēram līdzīgas iedzīvotāju proporcijas kā pagātnē, tikai tagad tie, kam agrāk nebija balss, ir to ieguvuši. Bet labi, ka šajos medijos tiek lietota latviešu valoda. Visam ir sava vieta, un koptu, pārdomātu, tradicionālu latviešu valodu varētu gaidīt no mūsu literātiem, vārda meistariem, arī kvalitatīvajiem laikrakstiem, žurnāliem, nopietnajiem TV un radio raidījumiem.
Runas par valodas galu, subjektīva matu skaldīšana par atsevišķiem vārdiem, nevajadzīgu jauninājumu patvaļīga ieviešana (Īslande!) novērš uzmanību un ved prom no patiesi svarīgā jautājuma — latviešu valodas pozīcijām nežēlīgajā konkurencē ar citām valodām. Tas attiecas uz valodas lietojumu saziņā un it īpaši elektroniskajos medijos — jaunais mediju likumprojekts ar valsts valodas ignorēšanu šai ziņā ir bumba ar īsu laika degli. Tikpat svarīga ir valodas lietojuma vajadzība, ko mūsu smagajā etniskajā situācijā stiprina likumi, valodas mācīšanas kvalitāte skolās, datorlingvistikas attīstība, dažādu valodas rīku izstrāde. Kamēr latvieši neizmirs un savu valodu lietos, kamēr valoda sekos līdzi jaunajam un mainīsies, tā dzīvos. Dzīvība ir topošajā un mainīgajā, nevis tapušajā un sastingušajā.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Zupa