Patiesā kultūra

Krievi lai runā krieviski, ukraiņi ukrainiski, baltkrievi baltkrievisk, poļi poliski. Latvijā tas nav aizliegts lietot savu dzimto valodu, bet nevajag krieviem šīs slāvu tautas ieskaitīt krievos un ar varu piespiest runāt krieviski Par to ir tas stāsts

"Es pastāvēšu uz savām tiesībām lietot krievu valodu ne tikai ģimenē, bet arī publiskajā telpā. Tas nekādā gadījumā nenonāk pretrunā tam, ka manuprāt latviešu valodai ir vajadzīgi īpaši atbalsta pasākumi. Valsts iestādēs es lietoju tikai latviešu valodu, zinātniskus rakstus arī rakstu latviski, esot ārzemēs, stāstu par latviešu kultūru. Atbalsts var būt dažāds, bet cīnīties pret krievu valodu es netaisos. Dažreiz runā par lojālu krievu piesaistīšanu. Taču esošās politikas ietvarā tāda suga nav iedomājama. Katrs, kas patiesi uzstāj uz krievu identitātes, automātiski ir Latvijas idejas ienaidnieks. Būt par krievu, latvieti un eiropieti vienlaicīgi ir aizliegts, multikulturālisms ir lamu vārds." DELFI Elizabete Krivcova, juriste, cilvēktiesību aizstāve, SC 01. februāris 2011 00:01 Вот так, публично -- будем говорить по-русски, вот так -- ненавидите нас, а мы на вашу ненависть не обращаем внимания.

Nav jau jātaisa problēmas no nekā. Latvijā patlaban ir ļoti savdabīga kultūra. 35% iedzīvotāju bez aizturēm lieto b--ģ komatus, 15% cilvēku ignorē "Jauno vilni", Paulu un tamlīdzīgus "traļi- vaļi", ap 1/3 svin 9. maiju, bet daudz vairāk kolektīvi bļauj "tikai Rīga, tikai Dinamo". Tā kā aprakstnieki kaklu var nolauzt- bet vai to vajag?

Ja neskaita komerciālos,reklāmas ieguvumus,tad Jaunā viļņa nedēļas festivāls konkurss,kur mākslinieciskā kvalitāte ir apšaubāma vairāk uz latviešiem darbojās kā asimilācijas faktors, paātrinātājs lielā kaimiņa krievu virzienā.Lielie vislatvijas dziesmu svētki liecina par mūsu labo saliedetību,organizētību,labu atbrīvošanos no sasprindzinājumiem,liela tikšanās , labi ka šajā pasākumā plaši paši līdzi darbojās arī citu etnosu latvieši un izklaide.Es arī to nesauktu par augstu dvēselisku simfoniju,tur lai darbojās ļoti profesionālie.

Latvijā kā zemē un valstī var būt tikai Baltu un lībiešu ( LATVIEŠU) kultūra. Un tā ir: Klasiskā mūzika;balets;Tautas māksla - dziesma, deja, mūzika -folkora;latviešu popmūzika, dzeja, proza; arhitektūra un no mitoloģijas - DIEVTURĪBA. Tā saucamās minoritātes, lai ampelējas savās biedrībās un uzstājas tikai tad , ja ir kvalitāte. Nedrīkst ASV , Austrālijas modeli piemērot nacionālām valstīm. latvijā dzīvo pamatnācija - latvieši.

mēs nevaram līdzināt Jauno vilni ar Dziesmu svētkiem, kultūrā tie ir dažādi līmeņi. Jaunais vilnis ir popkultūra un svešas valsts komerciāla darbība Latvijas teritorijā. Cik maksā Latvijas zemes noma šādai darbībai? Bet integrācija ir nevajadzīgs , ar steigu atmetams termins. Jautājums, kas to izdomāja? Ja kaimiņos vecticībnieks normāli sadzīvo ar latvieti, tad integrācija ir lieka un kaitinoša abiem no viņiem. Kultūrā integrācija šaurākā nozīmē ir PSRS tautu kopīgs koncerts! (ha, ha) , bet plašākā - starptautisks festivāls.

Tiešām - ko izvēlamies likt par pamatakmeni! Esmu „etniskais latvietis”, bet nekādā gadījumā nepiederu pie tiem, kas – „vienlīdz aizrautīgi seko līdzi Dziesmu svētkiem un Jaunajam vilnim”. Pielīdzināt Dziesmu svētkus (kā latviešu dvēseles simfonisku izpausmi) kaut kādam pavieglas dziedāšanas sarīkojumam ar austrumkaimiņzemes krāsām – tad trauma ir prāta līmenī! To jau varētu saukt par dziļiem maldiem (vai seklu virspusību). Diezin vai par to ārzemēs vajadzētu īpaši stāstīt! Nebūtu pieklājīgi komentāra vietā ievietot veselu „domrakstu” par multikulturālismu kā maldiem, tāpēc vēl tikai divu latviešu garīgo spēkavīru teiktais: Pārskatot cilvēku garīgo mantojumu, latvietis Krišs Melderis 1933. gadā savā darbā „Miers un laime” raksta: „Kultūra netuvina cilvēci laimei, bet ciešanām – tā saka franču apgaismības filozofs Žans Žaks Ruso. Lielais Kants arī apšauba kultūras labumus, bet Ļevs Tolstojs izraksta modernai kultūrai galīgi iznīcinošu apliecību.” Savu zemi paturēt – Savas mātes valodiņu; Valodiņa zemi tur, Zeme tur valodiņu. (Andrejs Eglītis)

Kurš ir izgudrojis šo "integrāciju"? Man liekas, ka lielākajai tautas daļai ir pie kājas, vai te kādu speciāli integrē vai nē. Kas gribēs, integrēsies, kas nē tas ne. kas no tā mainās, kāds labums no tā tautai? Mākslīgi šo procesu bīdīt un pasteidzināt vēlas tikai kaut kādi ierēdņi un vēl kaut kāda daļa teorētiķu, kam ar vidusmēra tautu nav nekādas saiknes. Var jau mākslīgi "apaugļot' , bet ne vienmēr sanāk. Vai ne tā?

Labi uzrakstīts, lakoniski, trāpīgi un "sāpīgi". Kultūra ir ne tikai tas, ko vairākums cilvēku dara brīvajā laikā un mazākums darba laikā (dzied, dejo, muzicē, glezno, ada, veido rotaslietas u.tt.). Kultūra ir ARĪ (un ļoti lielā mērā) tas, ko ražo, kā sarunājas darbā, kā rada preces un darba attiecības, kā māca jaunatni darba dzīvei. Sāpīgi domāt - ko var ražot un pārdot lībiski vai latgaliski komunicējot darbā (nav "mazu" un "neinteresantu" kultūru, bet ir mazi tirgi un valodas, kuras neuztur ražošanas attiecības - nav jēdzienu, terminu, nav vārdu un izteksmes iespēju). Tā ir realitāte. Lielvārdes jostu jaukos un noslēpumainos ornamentus varam padziļināti pētīt tikai tad, kad ir apmaksāti komunālie rēķini, kad ir līdzekļi uzturam, apgērbam, ārstēšanai, izglītībai... Pretīgi, nevietā un nekrietni te runāt par to, ka Latvijas ekonomikai lielāku peļņu tomēr dod Kravcova tipa cilvēki, kuri prot kausēt un apstrādāt metālu, ražot eksportspējīgas preces. Valsti veidojošā kultūra ir latviskā kultūra. Vai "latviskās" cilvēciskās attiecības rada skaidrību - kādas IR politiskās attiecības mūsdienīgā, konkurētspējīgā, particīgā valstī? Vai korupcija, publiska augstprātīga neiecietība, paštaisna stūrgalvība un depresīva noslēgtība ir "latviskas" vērtības? Varbūt emocionālā dzīvīgumā un "tehnologiskās gudrībās" varam smelt sev nepieciešamo ierosmi arī no citām, "nelatviešu" kultūrām? Pašlaik tas "latviskums" izskatās tāds agresīvs, ne visai gudrs, spalgs, uzstājīgs un gaudulīgi prasīgs. Kuram gan patīk kašķīgi prasītāji? Cilvēkiem patīk stiprie, gudrie, zinošie un sirsnīgi dāsnie - no tādiem mācās, tādiem grib līdzināties, ar tādiem grib draudzēties... Vai mēs vēlamies sev draugus?

Nebūs te nekāda ar okupantiem apvienota kultūra. Okupantiem sava kultūra ir jākopj Krievijā un pie tā arī paliekam.

neskatos ne Jūrmalu, ne Likteņa ironiju, ko redzēju pirms 100 gadiem vienu reizi, bet pārējos 99 gadus brīnos, KO tur cilvēki atraduši. Jūrmala ir tās estrādes vai"vieglās" mūzikas turpinājums no okupācijas gadiem, kas joprojām visbiežāk ir ļoti primitīvs, neinteresants no mākslinieciskā viedokļa, ar izņēmumiem kā Stivs Wonders, Ņetrebko vai Hvorostovskis...Neskatos nekad arī Paulu, ko uzskatu par veiksmīgu latviešu tautas balaganizētāju, jo blakus neapšaubāmi patriotiskām vērtībām stāv bieži vien viduvējas muzikālās. Pauls tautu noskaņojis uz dziesmu vārdu lielo nozīmi, tanī pašā laikā pazeminot mūzikas nozīmi. Krievu mūziku, mākslu vai literatūru atzīst visa pasaule, bet ne Pugačovu vai citus šī žanra pārstāvjus...Pašlaik lielas bažas rada mēdiju pārpludināšana ar lētu repertuāru, izslēdzot gandrīz vai pavisam īstu mākslu - koncertus, operas vai teātri. Liekas, katram jēdziens kultūra ir SAVS, tikai šīs sabiedrības lielākai daļai ir maz pieejama (dārgi!) patiesi augstu vērtētā kultūra, par ko civilizētās valstīs rūpējas gan valsts, gan privātie sponsori, kas te nav pieņemtā prakse.

Protams, ka kultūra jāskata plašākā izpratnē, veidojot labvēlīgu vidi tās pilnveidei un attīstībai, jebkāda dažādu kultūru mēķtiecīga integrācija (zināmā mērā piespiedu variants) ir lemta neveiksmei. Šī integrācija lidz sirds dziļumiem liek atcerēties terminoloģiju no ne tik seniem laikiem par mākslas nacionālo formu un internacionālo saturu utt. Kultūras izpausmes avstarpēji ietekmē cita citu un noteikt kādas atsevišķas kultūras ietvarus šodien nezin vai ir iespējams

Piekrītu rakstam, bieži vien 'kultūras' jēdziens sabiedrībā ir diezgan šaurs, dažreiz par 'kultūru' tiek uzskatīta 'elitārā kultūra' un diemžēl pārsvarā tā arī ir. Kaut vai valsts finansētās kultūras iestādes.. bieži vien redzam, ka ne visai sabiedrības daļai ir pieejama šī kultūra, kas ir sponsorēta no viņu nodokļu naudas. Esmu par 'augstās' kultūras izpausmēm, bet ja tas tiek integrēts vairāk publiskos, bezmaksas pasākumos vai izglītības sistēmā.

Piekrītu, ka "kultūra" ir šeit jāskata plašākā izpratnē, tātad kā veids un saturs, kā sabiedrība darbojas. Taču nepiekrītu, ka "kultūra" nebūtu jāveido. Tai ir jāveido, lai tā kļūtu labāka, dziļāka, atbrīvotos no traucējošiem elementiem (piemēram, latviešu tradicinālās čīkstēšanas kultūras vai dzeršanas kultūras). Arī valstij ir jāietkmē šis process pozitīvā virzienā.

Jā,tā arī ir nacionālās valsts kultūra,jā tā ir starptautiski darba un kultūras līmenī pasaulē konkurējoša komanda,valsts ar savām noteiktajam krāsām un valodu.Visām etniskajām grupām kas bija,ir un būs Latvijā ir cieši jāiekļaujas sadarbībā ar pamatetnosu,lai tieši stiprinātu nacionālās valsts kultūru,labklājību un valodu. Galīgi pretdabiski,nelikumīgi pat rasistiski,ja kāda pievienojusies etniska grupa mēģina asimilēt šīs valsts īpatnības un valodas.