Patiesības puķe Visuma mistērijā

Šoreiz gan no ministra un LPP biedra statusa. Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāne Ilga Kreituse tomēr šaubās par to, vai tuvošanās civilizācijai pa šo ceļu izdosies. Jo Skandināvijas valstīs ministrs jau sen būtu atstādināts. Taču, ņemot vērā Latvijas politisko morāli, te tas diez vai notikšot. Un "ar to mēs kārtējo reizi nepatīkami izcelsimies uz vispārējā Eiropas valstu fona". Lai nu kā ar to Eiropu, taču no latviešu skatpunkta raugoties, ir tā - ja šai pirmajai reizei Latvijas politikā bija lemts notikt, tad tam nav labāka laika (un arī izskaidrojuma) par vasaras saulgriežiem. "Tieši šajā laikā visa ziedošā pasaule, visi dārzi, tīrumi, pļavas un meži ir pilni ar auglības spēkiem un tiek apaugļoti. Šajā lielajā dabas un Visuma mistērijā piedalās arī cilvēki." (Eduards Zicāns) Turklāt, piedaloties Visuma mistērijā, cilvēks aizmirstot pretējo dzimumu attiecību reglamentējošos noteikumus (atliek pieļaut, ka tostarp arī savas partijas programmu): "Jāņu nakti nezināju, kura sieva, kura meita." Iespējams, pirms ļaušanās šai dabas diktētajai mistērijai, integrācijas ministram bija sev jāuzdod jautājums, ko pēc tam formulēja Nellija Ločmele: "Vai tā ("mācītāju" partija) ir pareizā partija Kastēnam?" Ir gadījies, ka vaļību dzimumattiecībās, kas faktiski ir saulgriežu kultiskā, rituālā būtība, tieši mācītāji ir vērtējuši ļoti virspusēji un tāpēc nereti nosaukuši pat par izlaidību (Einhorns, Mancelis, Stenders). Pašreiz izklausās, ka šo viedokli mazāk vai vairāk izvairīgi principā pārstāv arī Šlesers (uzskata, ka viss laiks, kas nav jāvelta profesionālo pienākumu veikšanai, ir jāvelta ģimenei) un Baštiks (ja tā ir, tad nosoda šādu rīcību). Turklāt Kastēna darbaudzinātājs integrācijas jautājumos Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Pujats, lai gan aizbildinās, ka no viņa puses tagad "nevietā būtu bāzties", tomēr ir spiest atzīt - "ja cilvēks ir precēts un dara sānsoļus, tad viņam ir liels mīnuss". Tiesa, mācītājs, deputāts un Saeimas cilvēktiesību komisijas vadītājs Šmits nav gatavs vērtēt partijas biedra sānsoļus: "Pirms par tādām lietām runā, jāizvērtē, kādas sekas tas var radīt citam, un šajā gadījumā izskatās, ka ļaunas." Un pareizi vien Šmitam izskatās (ar ko arī faktiski var izskaidrot viņa grūtības samērot notikušo ar kristīgo morāli un savas partijas pamatvērtībām) - ja Kastēns būs spiests atstāt ministra krēslu, viņš atgriezīsies Saeimā. Turklāt tieši tajā vietā, kurā patlaban ar savu "mīksto" mandātu sēž Šmits. Taču, lūk, no konservatīvo vērtību pārstāvniecības brīvāks cilvēks ar cietu deputāta mandātu Andris Bērziņš (lai gan LPP/LC valdes loceklis, taču ar LC izcelsmi) demonstrē daudz lielāku izpratni par saulgriežu laika auglības kultu: "Šai meitenei (Aleksandrai, ar kuru ministrs tika līdz skūpstam - L.P.), ja viņa vēlējās sasniegt kādus vērā ņemamus rezultātus, bija jāspēlē līdz galam." Jāņu priekšvakarā nevienam pieaugušam cilvēkam taču nerodas divas domas par to, ko Saeimas deputāts ir domājis ar galu. Turklāt nav pamata Bērziņam neticēt - Latvijas politiskajā vidē tikai "gals" (kam parasti neviens trešais blakus nestāv) varbūt varētu kalpot par pierādījumu amatpersonas dubultmorālei un novest pie "vērā ņemamiem rezultātiem". Taču, vai šie rezultāti būtu saistāmi ar cilvēka aiziešanu no politikas, mēs droši nevaram zināt. Tomēr stāstā par Oskaru un Aleksandru Bērziņa pieprasītais "gals" nebija iespējams. "Kā jebkuram Dienas veiktajam eksperimentam, bija novilktas skaidras robežas, cik tālu mēs ejam."(Guntis Bojārs) Bet, ja kāda amatpersona vai jebkurš cits latviešu tautas pārstāvis tiešām grib atrast "galu", tad tā meklēšanai ārpus eksperimentiem dabā šobrīd valda vispareizākais laiks. Sezonai atbilstoši "galu" gan labāk būtu dēvēt par papardes ziedu. Un atcerēties, ka, lai gan principiāli attaisnots esot papardes zieda meklēšanas seksuāli erotiskais raksturs, tā nozīme Jāņu kontekstā esot vēl cita. Paparde kā maģiskas patiesības puķe. Un vēl kāda latviešu pieredzē sakņota atziņa: "Ne mūžam nedabūju, kas pazuda Jāņu nakti." Tiešām priecīgus Jāņus!