Protams, jāizsaka patiess apbrīns par komentētāja demonstrētajām izcilajām spējām, kopš izdošanas brīža pagājušo divu dienu laikā spējot tikt galā ar septiņsimt lappušu grāmatu un tajā apkopotajiem dokumentiem un liecībām par miljonu zagšanu un slēpšanu, prokuroru izsekošanu un prihvatizācijas darījumu organizēšanu, vajadzīgo personu uzpirkšanu un visiem pārējiem, ja saglabājam Dienas komentētāja oriģinālo rakstības veidu, «iedzeltaniem faktiem».
Tāpat var tikai pabrīnīties par profesionāla mediju pārstāvja naivumu, visā nopietnībā apgalvojot, ka visu svarīgo sabiedrība noteikti uzzināšot no prokuratūras un tiesas, kuriem «to visu analizēt un tad plašākai publikai jau argumentētus secinājumus darīt zināmus ir maizes darbs». Ja mēs paļautos tikai uz šo iestāžu darbinieku vēlmi informēt sabiedrību, gan Jūrmalgeitas un lielāko kretīnu meklējumu, gan «tiesāšanās ķēķa» materiāli jau būtu nonākuši turpat, kur savulaik Andra Šķēles «podu lietas» dokumenti, - prokuratūras krāsnī.
Taču, ja nopietni, Dienas publicētais īsais viedoklis visā krāšņumā parāda to kaiti, no kuras tik daudzi mediju pasaulē pēdējos gados tik nopietni cietuši un no kura dažs vieds domātājs acīmredzot vēl joprojām nav ticis vaļā. Šī kaite saucas - «mēs joprojām esam tie, kas labāk zina, ko šai pēc būtības nesaprātīgajai tautai vajag zināt, saprast un domāt».
Pirms dažiem gadiem Diena uzkrītoši teica priekšā vēlētājiem, par ko viņiem vajadzētu balsot. Tagad precīzam, detalizētam un daudziem vienkārši šokējošam oficiālu liecību, sarunu ierakstu, daudzmiljonu aizkulišu darījumu aprakstu un citu dokumentu apkopojumam tiek pārmests, ka tajā «apceramais ļaundaris» nav iedzīts atbilstošā stūrī un nav precīzi pateikts, kas un kam no tā visa būtu jāmācās.
Nemācīšu Dienu, kā izturēties pret saviem lasītājiem, taču rokasgrāmata Kā nozagt miljardu ir domāta kā reiz tam Latvijas cilvēkam, kuram nav vajadzīgs, lai kāds viņam pateiktu priekšā, kas ir labi un kas ir slikti, kurš ir ļaundaris un kurš - cietušais.
Kā šīs grāmatas izdevējs es esmu pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotājs ir nevis divkājaina aita, bet gudrs, atbildīgs un racionāli domājošs cilvēks. Viņam vajag nevis kādu solītāju vai vienīgās patiesības zinātāju sniegtu «analīzi» un «ļaundaru iedzīšanu stūrī», bet gan iespējami daudz skaidras informācijas un faktu - lai cik tie kādam būtu nepatīkami. Un tieši to rokasgrāmata Kā nozagt miljardu, iespējams, pirmoreiz Latvijas grāmatizdošanas vēsturē patiešām nodrošina.