Pauls: Kongresu nama pārbūvi uzmanīšu brīvprātīgi

Procesa norisi kūrēt piekritis Maestro Raimonds Pauls. Tiesa, ārēji namu nav paredzēts pārveidot, jo tas ir kultūras piemineklis. “Nu jau vairāk kā desmit gadus ik otrajā intervijā esmu pieminējis, ka vajadzētu paplašināt Kongresu nama iespējas, pats esmu tur uzstājies un zinu, kāda ir situācija un kādai tai vajadzētu būt. Pārbūves gaitā uzņemšos konsultanta pienākumus un teikšu emocionālas uzrunas,” saka komponists. R. Pauls vēlas pašreizējā Kongresu namā iekļaut multifunkcionālu zāli, kas derēs gan simfoniskajam orķestrim, gan baletam, gan roka ansambļiem un kamerkoriem. “Mēs nevaram atļauties būvēt atsevišķu zāli tikai simfoniskajam orķestrim, neesam tik bagāti,” tā R. Pauls.   “Vecā ģilde ir sevi izsmēlusi, tā zālīte ir par mazu. Pašlaik Rīgā savas augstākās klases koncertzāles nav, to saka visi vadošie diriģenti. Arī Kongresu nama pārbūve būs ielāps mūsu nabadzīgajā izvēlē. Taču Kongresu nama pārbūvē nav daudz problēmu, tas ir paveicams darbs. Vieta ir ideāla, pilsētas centrā, otru tādu Rīgā neatrast. Tās apakšā ir garāža,” spriež komponists. Pārbūves projektu realizēs Rīgas dome sadarbībā ar pašvaldības uzņēmumu Rīgas nami. Pārbūvei atvēlēti 4 miljoni latu, R. Pauls uzskata, ka šī summa ir  “ļoti maza šādai vajadzībai”. “Man ir noteiktas prasības Kongresa nama pārbūvei. Esošo skatuvi nepieciešams padziļināt, ierīkot pienācīgas ģērbtuves māksliniekiem ar tualetēm un dušām. Skatītāju vietas jāpalielina vismaz līdz 1 500, tāpat jādomā, ko darīt ar balkonu, vai palielināt. Es gribu arī ērti sēdēt skatāju zālē. Piemēram, Nacionālajā operā ir pieļautas kļūdas, tur nav ērti sēdēt zālē,” vērtē komponists.  “Pašlaik mēs nevaram uzņemt pasaules līmeņa māksliniekus, palasiet raiderus, kādas ir zvaigžņu prasības, mēs nevaram tās izpildīt, tur pat dvieļa krāsa ir atrunāta,” saka R. Pauls. Arī uz Kongresu namā esošo kafejnīcu viņam ir ieceres – no tās jāizdabū ārā padomju ēdnīcas atmosfēra. “Mums ir tik daudz labu interjera dizaineru,” spriež R. Pauls. Jau februāra sākumā darba grupa sanāks uz pirmo sēdi, kurā skatīs koncertzāles pārveides piedāvājumus, martā tiek solīts tehniskais projekts, bet vasarā – jau konkursa uzvarētājs. Iecerēts, ka pārbūves darbus varētu pabeigt līdz 2014. gadam.Kongresu nama interneta mājas lapā teikts, ka Rīgas Kongresu nama celtniecība pabeigta 1982.gadā. Vēsturiski nams ir būvēts kā kongresu un konferenču centrs komunistiskās partijas vajadzībām. Tā arhitekti J. Gertmanis un V. Kadirkovs nama iekšējā apdarē bagātīgi izmantojuši granītu, marmoru un ozolkoku. Telpiskās kompozīcijas centrā ir plašs vestibils, kas vairāk kā 14 m augstumā optiski apvieno svarīgākās telpu grupas: pirmajā stāvā – Lielās zāles parteri, bibliotēku un administrācijas telpas; otrajā stāvā – Lielās zāles balkonu, Mazo zāli un auditorijas, bet trešajā stāvā – auditorijas. Ievērojamā centrālās rekreācijas telpa, pateicoties lielam, pret parku vērstam stiklojumam, harmoniski saista interjeru ar kanāla apstādījumiem. Sākotnēji tas tika dēvēts par „Politiskās izglītības namu”. Ēkas zālēs un bibliotēkā notika tikai kompartijas ideoloģiskie pasākumi. Atmodas laikā Rīgas Kongresu namā aizsākās un nostiprinājās Latvijas neatkarības idejas. Lielajā zālē pirmo reizi skaļi tika izteikts viedoklis, ka Padomju Savienība tika okupējusi Latviju. Neatkarības idejas tika apstiprinātas arī dažādu radošo savienību (žurnālistu, rakstnieku u.c.Kongresu nama trīs zālēs,10 auditorijās, foajē un kafejnīcā iespējams uzņemt vairāk kā 5000 apmeklētāju. Rīgas Kongresu nama telpās strādā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments un Īpašuma departaments, koncertu un teātru biļešu kases. Te darbojas arī svešvalodu bibliotēka, kuras fondos ir vairāk kā 60 000 iespieddarbu, 53 pasaules tautu valodās, lasītavā pieejams plašs uzziņu literatūras klāsts ar retām enciklopēdijām un vārdnīcām.